Jolanta Auziņa "Viņa īpašums"

Šis grāmatas teksts stāsta par Ritu, kura nonāk sarežģītā situācijā, kad viņas dzīvi kontrolē cits cilvēks. Rita cenšas aizstāvēt savas tiesības un paust savu nepiekrišanu tam, ka viņas dzīve pieder kādam citam. Viņa saskaras ar vīrieti, kurš apgalvo, ka viņa ir viņa īpašums un ka viņas tēvs viņu pārdevis.Vīrietis, kurš ir sagrābis mapi ar informāciju par Ritu, izmanto savas zināšanas, lai ar viņu manipulētu un liktu viņai apšaubīt savu spriedumu. Rita nonāk neziņā un nespēj izlemt, vai viņa var uzticēties šim vīrietim un ļaut viņam kontrolēt viņas dzīvi.

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 18

update Дата обновления : 31.03.2024


– Butu zel, ja ?i jauka un nevainiga seja ciestu! Viss, kas tev jadara, ir bez ierunam japaklaujas manam prasibam!

– Kas notiks, ja es atteik?os?– vin? jauta, nenovirzidams no manis acis.

– Tas ir loti vienkar?i! Man tevi naksies aizsutit pie cilveka, kuram tevi pardeva! Tu tacu negribi, lai visi tevi draz, vai ne? Vai ne? Turklat jums nav izveles un nav, kur iet! Butu labak, ja tu pierastu pie visa ta un saktu paklausit. Rit tevi pienems arsts, man japarliecinas, ka tu esi vesels! Jo es skatos uz tevi, un sartums no tavas sejas nepazud......

Es atbildu pavisam nopietni, lai tu vairs neuzdotu mulkigus jautajumus. Patiesiba es negrasos nodot vinu Iljasa rokas. ?obrid vina ir tikai janostiprina un jaapskata arstam. Meitene ir tieva, un tas ir manams, un kaut kas ar to ir jadara, kamer nav par velu......

Man patik sartums uz vinas gai?as adas. Rita izskatas sirsniga un at?kiriga no daudziem cilvekiem, un tas mani interese.

– Marats, nac pie manis!– Es teicu, zvanot uz vina numuru.

Vin? ienaca tikai pec dazam minutem. Es devu vinam noradijumus par Ritu. Vinam tikai japanak, lai tas izskatas dabiski.

– Sergej, tu zvaniji?– jautaja Marats.

– Aizvediet musu viesi uz vinas istabu. Pavele vinu pabarot. Sakarto vinu un pasaki Janai, ka vinai bus darbs.

– Sapratu! Viss bus izdarits!– sacija Marats, skatoties uz Ritu.– Seko man!

– Kapec? Kapec tas ir jadara man?– vina kliedza, neapvaldita savilnojuma.– Tu labak mani nogalini!

– Tik spitigs un runigs! Es tevi nenogalina?u…" Es aukstasinigi atbildeju uz vinas jautajumu.– Marats aizved vinu prom! Jus zinat nakamos solus. Pasakiet vinai, lai ierodas pie manis.

Marats ir aizvedis Ritu prom, un man vajag mazinat spiedienu. Labi, ka nebiju aizsutijusi Kristinu, vina butu noderejusi.

3. nodala

Rita

Atveru acis un redzu kada garus pirkstus, kas mirgo to priek?a. Es paskatijos uz tiem un centos neizdarit nekadas liekas kustibas. Visvairak no visa es nevelos, lai Sergejs ?obrid butu ?eit. Vin? man ir kaut ko paspidejis......

– Cik daudz pirkstu jus redzat?– teica balss, kuru es neatpazinu.

– Ar mani viss ir kartiba, – es teicu, ik pa bridim aizverot acis.– Atstaj mani miera.

– Atbildi, kad tev jauta!

Nopietna balss liek man pilniba atmosties. Man galva izskan daudz domu. Es paskatos uz saniem un ieraugu pilienu.

Sudi, tas nevar but.... Tas nevar but vin?....

Es pacelu segu un ieraudziju, ka uz manis ir tikai slimnicas halats.

Mani parnema panika: "Es gribetu, lai tur nekas nebutu.... Ta bus liela kluda.... Kas mani nomainija? Es ceru, ka tas nebija vin?. Dievs, tas ir neerti…

Sergejs skatas uz mani. Macas? Vai nepietiek ar to, ka vin? ir vainigs, ka es tagad esmu ?eit? Ko vin? grib? Es domaju par to, bet atgriezos realitate, kad izdzirdu vina uzdoto jautajumu.....

– Ka ir ar vinas analizu un izmeklejumu rezultatiem?

Vin? skatas uz mani. Vai vin? par kaut ko ?aubas? Par kadam analizem mes runajam un par kadam parbaudem? Es skatos uz vinu ar nesaprotamu skatienu, un atbilde vina aukstais skatiens metas atpakal uz mani.

– Meitene ir pilnigi vesela! Bet tas nav tas, kas jus interese… – teica arsts.

– Nevilciniet mani!

– Ginekologs veica parbaudi, vina ir jaunava!– teica arsts.

– Atstajiet mus miera!

Arsts izgaja no istabas, atstajot mani ar vinu vienu. Man gribejas kliegt, lai arsts neaiziet. Es nezinu, kas vel ir vina galva. Un jebkura gadijuma, ka vin? uzdrikstejas mani parbaudit bez manas piekri?anas. Kas vin? ir? Vin? izskatas izskatigs, bet vin? ir tirans? Vin? stav man tie?i preti un raugas uz mani ar aukstu skatienu. Es jutu, ka man pa kermeni parnem drebuli. Bet, spriezot pec vina smaida, vin? ir apmierinats ar rezultatu.

– Jus patie?am esat nevainigs!– Vin? paskatijas man acis.

– Kapec tu man to nepaprasiji?– aizdomajos, nover?ot skatienu.– Kadel bija visa ?i izrade? Es neesmu rotallieta, cik reizes man tas jasaka? Es joprojam nesaprotu, kapec tu mani izglabi no tiem nolaupitajiem.....

– Teiksim, es esmu vieniga, kas negrib tevi sapinat.... Bet tev bus jadara viss, ko es teiktu.... Vai tu mani saproti?

Es skatos vina dusmu aptum?otas acis un baidos kaut ko pateikt. Jebkur? nepareizs vards var padarit vinu vel dusmigaku. Tas sak biedet.

– Es nedzirdeju atbildi!

– Es saprotu, – es teicu nedaudz trico?a balsi.– Un mans tevs? Kas ar vinu?

– Vin? tev vairs nekad nepietuvosies! Es jums to garanteju!

Es nevelos, lai Sergejs uz mani skatitos. Tas ir, it ka vin? skatitos mana dvesele.... Tikai skatoties uz vinu ?ada veida, man klust neerti. Es nespeju vinam pretoties. Bet lieta ir tada, ka es negribu vinam pretoties. Es labak gribetu palikt ar vinu, nevis doties majas. Un, ja tas, ko vin? saka, ir taisniba, vin? neatdos mani tam virietim. Ilyas, es domaju, ka tas bija vards, ko vin? teica.

Es piecelos no gultas un eju pie loga, apejot Sergeju. Ara ir diezgan liela apsardze. Man nevajadzeja gaidit neko citu. Sergejs ir cilveks, kuru es nepazistu, un vin? noteikti ir specigs, lai ?eit butu tik daudz cilveku. Es neesmu parliecinats, ka varu izbegt. Ja es to izdaritu, vini mani dro?i vien atrastu, pirms es paspetu kaut ko izdarit. Doma par to lika manam kermenim saspringt no bailem. Es pat nepamaniju, ka vin? stav man blakus. Bet tagad es pirmo reizi jutos dro?i....

– Tavs kermenis ir mans.....– Sergejs teica man uz auss, liekot man sakusteties.

Vina elpa uz manas adas savilno.... Vin? pabrauc ar roku gar manu kaklu un atslegas kauliem. Mana elpa aiztur elpu, kermenis saspringst....

Es noliecu galvu uz saniem un jutu, ka patikama drebula sajuta izskrien cauri visam kermenim un apstajas vedera apak?dala. Vina rokas ir tik siltas.... Es negribu, lai vin? apstajas. Bet tam nav janotiek ?eit, vel jo mazak ?ada veida.....

– Kas tas ir? Vai tas jus uzbudina?

Es paskatos uz savu atspulgu glaze un ieraugu vina smaidu. ?obrid es neko nevaru pateikt. Vina roka apmetas man ap vidukli un pievelk mani pie sevis. Savukart otra lenam slid cauri manam kreklam lidz krutim.

– Nevar man atbildet....

Izruna velreiz, ieelpojot man ausi....

– N… Ne… Tas ta nav… – Es apmulsusi atkapjos mala.

– Nemelojiet man!– Sergejs bija sa?utis.– Tavs kermenis man saka pavisam ko citu.

Vin? lauj man atkapties no vina. Bet vina acis joprojam ir pieverstas manam kermenim.

– Tev jagerbjas, nevajag provocet ar savu izskatu!

Es uz to neatbilde?u.... Jo ta nav! Es paskatos uz somu kresla un parvelku skatienu uz vinu. Sergejs ir sakrustojis rokas uz krutim un gaida, lai es daritu kaut ko citu.

– Kas tas ir?– pajautaju, cen?oties tureties no vina talak.

– Tavas drebes! Ar ?o kreklu tu neiesi ara!– Sergejs teica.– Varu deret, ka tev nav apak?velas.

Vina vardi liek man sarosities. Man ir neerti. Bet vinam ir taisniba, es neko nesaju. Sergejs, tik mierigi saka to man seja, vai vinam nav pieklajibas.....

– Apgerbieties!

Vina vardi mani parsteidza. Ko vin? sagaida? Ja vin? doma, ka es vina priek?a izgerb?os, tas nenotiks.

– Es nevaru to darit virie?a priek?a!

– Dari, ka es saku!– Sergejs teica.

– Vai ko? Vai tu mani nogalinasi?– Es nezinu, kapec es to teicu, bet mani parnema panika. Nebiju par to domajusi, un tagad man no ta bus jaizklust. Vin? skatas uz mani, un vina smaids ir biedejo?s. Tagad vin? noteikti mani nogalinas. Sergejs pietuvojas man. Vina augstpratigais un majestatiskais skatiens ir tikpat iebiedejo?s ka vina apnemiba.

– Nemegini ar mani spelet speles! Tev bus iespeja izmantot savu aso meli paredzetajam merkim.

Parsteigts par Sergeja vardiem, es nezinu, ko darit. Sergeja nedro?iba ir ne tikai biedejo?a, bet ari saspringta.

– Cik ilgi man jagaida? Tagad tu biezi izgerbsies mana klatbutne!

Vin? atkal apskava mani ap vidukli, un mana seja paradijas sarts apsartums. Es skatijos vinam taisni acis, neapzinoties, kas notiek ap mani. Es ka hipnotizeta stavu vina priek?a. Es velos vinam pieskarties, velos vinu noskupstit, bet mani atgriez realitate neliela sapju sekunde.

– Ak. Sap. Sap.

Es nolaizu skatienu uz saniem, lai paskatitos uz savu roku. Sergejs man to nelauj darit. Vin? parvelk roku pari man plecam, atsedzot manu kermeni lidz saviem kakla kaulam. Vina raupjas kustibas un specigas rokas lakoniski apvieno brutalitati. Sergejs noliecas pie manam lupam. Mana sirds sak drudzaini pukstet. Man jabut sarkanai ka vezim.... Tikai tad, kad durvis atveras un paradijas Marats, Sergejs atteicas no manis.....

Dievs, vin? ir mans glabejs.... Ja nebutu Marata, es nezinu, kas butu noticis talak....

Sergejs pielaboja manu kreklu un izgaja kopa ar Maratu, atstajot mani vienu. Lidzas vinam es jutos piespiesta un padeviga, bet tagad, kad vina nebija blakus, es vareju atviegloti elpot. Izmantojot Sergeja prombutni, es pargerbos vina atnestaja kleita un apavos. Visas drebes lieliski piegul. Vin? pat nekludijas ar apak?velas izmeru. Kad vinam bija laiks to izdomat....

Domajot par to..... Es pat nepamaniju, ka palatas durvis ir aizvertas.... Es izbrinos, kad man uz pleca pieskaras roka. Es pagriezos un ieraugu Sergeju.

– Klusums! Tas esmu tikai es..... Tas bija atri, tu pargerbies!

– Es gribu no ?ejienes izklut? Vai tas ir iespejams?– es brinijos, skatoties uz vinu. Es vairs nevaru ?eit palikt. Man nekad nav patikusi slimnicas atmosfera. Un, cik vien sevi atceros, es biezi esmu bijis ?eit....

– Sekojiet man.... – Sergejs sacija, pielabojot kadu manu matu ?kipsnu.– Un esi laba meitene....

– Es neesmu berns! Kapec es ta teiktu? Man ir 23 gadi…

Es to saku un nokeru vina vieglu kikina?anu.... Es nezinu, ko vin? ir domajis, bet tas mani mulsina....

Mes izgajam ara, ieskaujot apsargiem. Izzvanija Sergeja telefons. Vin? apstajas, noradot uz melnu dzipu.

– Iekap ma?ina! Es bu?u turpat!

Es eju pie ma?inas un skatos uz Sergeju. Vin? runa pa telefonu, neskatidamies uz mani. Piebrauco?as automa?inas skana lika man pagriezties. Pagriezu galvu un ieraudziju vinu parak tuvu. Viss ap mani kluseja. ?kiet, ka visa dzive parak atri plust manu acu priek?a. Manas kajas nepaklaujas....

Nobijusies aizveru acis un jutu, ka specigas rokas velk mani pie sevis. Muskatriekstu un priezu smarza noteikti ir Sergeja. Kad es vinu apskavu, es nespeju partraukt drebet. Man ir bail. Mes abi nokritam uz zemes. Es neko neredzu, tikai vel specigak iegrimstu vina krekla....

– Sergej!" sauca Marats, pieskrienot.– Vai ar tevi viss kartiba?

–Fuck! Sekojiet vinam pakal! Noskaidro, kas stav aiz slepkavibas meginajuma!– nopriecajas Sergejs.– Atrodi man ?o mr@z dzivu!

Es triceju. Es nevaru partraukt tricet savu kermeni, un man acis paradas asaras.... Es negribu vinu pamest.....

– Tas ir beidzies… – Sergejs izrunaja, glastot manu galvu.– Nac, mums jacelas uz aug?u....

Es atveru acis. No ?oka nespeju atlaist. Man priek?a joprojam ir ?i automa?ina. Sergejs piecelas no asfalta un palidzeja man piecelties kajas.

– Nekas nesap?– Vin? jautaja, skatoties manas asaru pilnajas acis.

Es pakratiju galvu, saspiezot roku vina piedurkne.

– Sergejs Viktorovics!" sacija sargs.

Es apsedos ma?ina blakus Sergejam, bet mans kermenis joprojam drebeja, un man nervozi triceja rokas.....

4. nodala

Sergejs

Ir pulksten 11 no rita. Vina ilgi snauz. Vai es vinu pardozeju? Vina jau kadu laiku nav pamodusies. Es uztraucos, lidz vina saka atmosties. Es izsaucu arstu… Par tadu naudu, kadu es vinam maksaju, vin? driz lidotu.

Vin? ienak istaba, apsezas vinai blakus. Vina daudz mirk?kina. Vina ir loti smiekliga. Arsts rada vinas pirkstus un ludz vinai tos saskaitit. Rita pretojas, jo ir parliecinata, ka ar vinu viss ir kartiba. Tikai uz mani ?ie triki nedarbosies. Es domaju, ka es iejauksimies. Es pats nevelos ?eit iestregt. Man ir daudz darama.

– Atbildi, kad tev jauta!– Es vinai saku

Pec maniem vardiem vina atver acis un paskatas uz manu roku. Dazas minutes vina ir apjukusi un tad paskatas zem segas.

Es turpinu skatities uz vinu.... Vai vina doma, ka es izmantoju vinas bezpalidzibas stavokli? Kadas izkroplotas domas klejo vinas galva. Lai gan, ja par to padoma, tas nav slikti. Let them hover.... I don't give a damn....

Es pagriezu skatienu uz arstu. Analizem un visiem vinas izmeklejumiem jau vajadzetu but gataviem. Visi ?ie testi ir tikai viltus. Mani interese vinas izmeklejumu rezultati. Man jasaprot iemesls, kapec meitene bija janosuta uz Ilyas..... Viss nav atkarigs tikai no skaistas sejas, ir jabut kaut kam citam.... Un ?eit tas ir.... Meitene ir nevainiga....

Pec rezultatu pazino?anas vina seja paradas apmierinats smaids. Tagad es saku saprast, kapec Iljass nolema to iegadaties. Diezgan vertigs eksponats vina kolekcija, ko varetu pardot par izdevigu cenu. Bet, diemzel, vin? to nedaris.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом