ISBN :
Возрастное ограничение : 0
Дата обновления : 31.03.2024
Starp citu, Edvards III bija pirmais Anglijas valdnieks, kur? sava oficialaja titula nosaukuma ieklava kartas skaitli. Pirms tam karali ?kaut ka bija iztiku?i bez cipariem, kas radija zinamu jucekli hronikas.
Dikam nebija ne majas, ne gimenes, ne naudas, ne perspektivu. Meklejot labaku dzivi, Diks aizbrauca no dzimta ciemata uz Londonu, kur vinam paveicas atrast darbu bagata tirgotaja Ficvorena virtuve. Un viss butu labi, ja ne launais pavars, kur? Dikam nepatika un tiranizeja vinu visos iespejamajos veidos, tostarp sitot ar visu, kas pagadas pa rokai. Benini, kur saskana ar ta laika parazam tika izmitinati zemakie kalpotaji, bija pilni zurku un pelu, kas naktis apgrutinaja miegu.
Diks stradaja par partiku un pajumti, vinam naudu nemaksaja, tapec, lai nopirktu kat.....
"Nopirkt kaki?! – uzmanigakie lasitaji tagad bus parsteigti. – Vai jus nevaretu kadu nokert uz ielas? ?adu labu lietu visos laikos bija daudz!".
Kada ir atbilde uz ?o jautajumu? ?Pirmkart, mes nezinam visas detalas par londonie?u ikdienas dzivi Eduarda III laika, kur? valdija piecdesmit gadus. Iespejams, izsalku?ie klaidoni nokera visus klainojo?os kakus vai ari Dikam bija vajadzigs ipa?i liels kakis ar labi attistitam medibu prasmem. Un vispar pret senam legendam jaizturas ar cienu, bez nirga?anas un citam viltibam. Gudriba noved pie alternativu versiju ra?anas, un pecteciem nakas minet, ka bija patiesiba. Vai laktuve bija uz akmens, vai ne? Vai ari Arturam nemaz nebija jaraizejas ar zobena izvilk?anu, jo Ekskaliburu vinam uzdavinaja Ezera dama?1 Tapec mes nebusim izveligi attieciba uz mantojumu, ko esam mantoju?i no saviem senciem, bet pienemsim to tadu, kads tas ir.
Diks velejas kaki. Vin? to nopirka par santimu, ko bija nopelnijis, spodrinot kurpes, ielika sava mitekli un no ta briza baudija nakts mieru. Bet tad liktenis vinam sagadaja kardinajumu. Ficdvorens aprikoja vel vienu kugi uz sve?am zemem un piedavaja saviem kalpiem izmeginat veiksmi, dodot kapteinim ?kaut ko pardot. Ta bija riskanta ideja – izdosies vai ne? – Un ar kugi vareja notikt jebkas, tacu visi kalpi atsaucas piedavajumam. Pat Diks bija kardinats atdot kapteinim savu kaki, jo vinam nebija citas kustamas mantas. Vin? atdeva to kapteinim un driz vien to nozeloja, jo mazie beninu dzivniecini atkal saka vinu kaitinat. Un pavars bija kluvis nikns – reti kur? rikojums tika dots bez dauzi?anas. Piedzits izmisuma, zens nolema pamest Londonu, kura beigu beigas vilcinajas. Nolema – un izdarija. Vin? aizbega no sava saimnieka pirms ritausmas (un bija Visu sveto diena2 , labveliga jebkuram pasakumam), devas uz Holloveju, kas tolaik bija pilsetas nomale, apsedas uz akmens un pardomaja, kura virziena butu labak doties. Un tad atskaneja Svetas ?Marijas baznicas zvani.....
Atgriezieties ?Londona,
?Dindon! ?Dindon!
Atgriezies ?Vitingtons,
Tris reizes Londonas lords mers!
Atgriezieties ?Londona!
Diks paklausija aicinajumam un atgriezas pie Fitzvorrena, pirms vinu palaida garam. Pa to laiku kugis ar Dika kaki uz klaja bija devies uz kadu austrumu valsti, kuru mocija peles. ?aja valsti kaku nebija (un nejautajiet, kada ta ir valsts, jo mes esam vienoju?ies strikti sekot stastijumam). Kapteinis pardeva kaki ?is valsts valdniekam par pasakainu naudas summu un dro?i atgriezas atpakal Anglija. ?ada veida Diks ieguva bagatibu. Velak vin? apprecejas ar Ficdvorena meitu, un ar naudu un sakariem un kluva par meru.
Tiem, kas, degustejot dzerienus kada Londonas kroga, riskes ap?aubit ?i stasta patiesumu, bus smagi. Pirmkart, vinam tiks atgadinats, ka ista Ricarda Vitingtona, triskarteja Londonas ?lorda mera, sievas uzvards ir Fitzworren. Un, ja nekaunigais bezdievigais nelietis noraidis ?adus parliecino?us pieradijumus, vinam var tikt piemeroti ipa?i pasakumi… Tomer ?eit ir magiska burvestiba, kas acumirkli partrauc jebkadus konfliktus krogos. Tev ir jauznem daudz gaisa krutis un jasakliedz pari visai telpai, parspejot visus parejos trok?nus: "Mans mielasts visiem klateso?ajiem!". Un viss uzreiz bus labi.
Kapec mes jau pa?a stasta sakuma atceramies kada labi situeta Gloster?iras3 muiznieka delu (ja, tie?i ta!), kur? 1397. gada pirmo reizi kluva par Londonas ?lordu meru? Tapec, ka skaneja zvani! Tie?i vin? bija tas, kur? to izdarija tik talu uz priek?u. ?Londona! ?Londona! ?Londona! Cik melodisks! Pilsetas vards ir ka radits, lai to izrunatu dziedajuma… ?Londona! (Tagad pameginiet aizvest jauno Diku uz Rosllanerkhragog4 vai Drumnadrockit5 un paklausieties – vai jusu zvani vispar skanes?).
Un, ta ka esam piemineju?i ?St MaryleBow baznicu, ko londonie?i deve par ?Bow Church6 ,
mums japieskaras vienam svarigam apstaklim. Jau septinpadsmita gadsimta vidu eksalteti aristokrati radija iesauku "cockney" par parastajiem Londonas Sitijas iedzivotajiem, kas sakuma tika uzskatita par tik aizvainojo?u, ka par to vareja sanemt duri pa zobiem. Ka gan citadi? Kur? gan gribetu, lai vinu deve par "gaileniti"? Tacu ar laiku gailis apzinajas savu dizo dabu un saprata, ka Londona turas kopa tie?i uz vina specigajiem pleciem (nevis uz aristokratu naudas). Aizvainojo?a iesauka parvertas par goda titulu, uz kuru neviens sve?inieks nevareja aizskarties. Un, ja kads to izdaritu, vin? nekavejoties tiktu izcelts atklatiba ar nevainigu jautajumu: "Un kur tu esi dzimis?". Fakts ir tads, ka par istu koknistieti var uzskatit tikai to, kur? dzimis Bow ?Church magisko zvanu tuvuma, citiem vardiem sakot, piecu judzu radiusa no klusas ?Bowline ietekas trok?nainaja Cheapside8 . Visi londonie?i ir londonie?i, bet ne visi londonie?i ir londonie?i.
Tacu atgriezisimies pie nosaukuma pirmsakumiem. Viduslaiku hronists Galfrids no Monmutas sava gramata "Lielbritanijas karalu vesture" norada uz legendara (t. i., mitiska) karala Luda vardu. Savulaik, pirms romie?u iera?anas, Luds iekaroja Trinovantum pilsetu un nosauca to par godu Kerlud – "[karala Luda] pilseta". Gadu gaita Kerluda kluva par Kerlundainu, pec tam par Londiniju, un galu gala par Londonu. No pirma acu uzmetiena ?i versija izskatas visai logiska, tacu valodniecibas likumi to pilniba atspeko, sakot, ka ?ada transformacija nav iespejama. Un tiem var ticet, jo valodas neattistas ta, ka tam ir jaattistas, bet saskana ar noteiktiem standartiem. Aptuveni izsakoties, ja "Kerlud" kluva par "Kerlundein", tad nosacitajam "Verwood" vajadzetu klut par "Verlundein", "Bribdud" – par "Bribdudein". Tomer lidzigu transformaciju piemeru nav, tapec noliekam "Lielbritanijas karalu vesturi" (starp citu, interesants traktats) plaukta un pieversisimies citiem pienemumiem.
Dazi autori "Londinium" veido no keltu vardiem "llyn" ("ezers" vai "upe") un "dun" ("cietoksnis"). Varda "llyn" vieta var nemt velsie?u "lhwn" ("birzs"), un ari tas izradisies parliecino?i, jo upei, pie kuras dibinats Londinium, bija jabut ar birzem, citadi nebija iespejams. Ja velaties, varat iedomaties dievieti Dianu, kas personificeja romie?u menesi, un tad iegusiet "l[l]an Dian" ("Dianas templis") vai "l[l]an gelach" ("Meness templis") ar sekojo?u "gelach" transformaciju "don", ko divainie valodniecibas likumi gluzi pielauj. Tiesa, ?aja versija ir viens butisks "punktin?" – Diana bija populara romie?u sabiedribas zemakajos slanos, ipa?i vergu vidu, par kuru patronesi vinu uzskatija. Vai nav divaini, ka romie?i, kas iekaroja talas salas, iedomajas pilsetu nosaukt "plebejiskas" dievietes varda? Drizak vini butu dibinaju?i "l[l]an Iuno" ("Juno templis"), jo Juno bija Romas un visas imperijas patronese.
Ja velaties ipa?i originalu skaidrojumu, varat atcereties divpadsmit Izraela ciltis, ipa?i cilti, kas celusies no Dana, patriarha Jekaba piekta dela. "?Landan" ir "Dana majvieta" vai "Dana majvieta". Tacu butu divaini pienemt, ka judi iefiltrejas Lielbritanija uzreiz pec tam, kad to bija iekaroju?i romie?i, sakot ar 43. gadu, ko pienemts uzskatit par musu pilsetas dibina?anas gadu. Lai tirgotaji sekotu karaviriem, bija japaiet ?zinamam laikam, vai ne?
Ja jaizvelas ticamakais no daudzajiem variantiem, tad tas butu (ar visu cienu pret citam versijam) "llyndun" – "cietoksnis pie upes". Savukart visvienkar?akais nosaukuma izcelsmes variants to saista ar cilveku varda Londinos, kuram savulaik piedereju?as ?is vietas. Starp citu, "Londinos" no bretonu valodas var tulkot ka "mezonigs". Stadiona, kur Chelsea spele ar Arsenal9 , pedejais skaidrojums izskatas parliecino?akais.
Romie?i Lielbritanija
Vispirms 55. un 54. gada p.m.e. Gajs Julijs Cezars meginaja iekarot Lielbritaniju, abas reizes neveiksmigi. Otraja vizite vietejais vadonis varda Kasivelauns, ?kiet, piekrita maksat Romai ikgadeju nodevu, tacu neviens no saglabaju?ajiem avotiem ?adus maksajumus nemin. Turklat otraja reize, tapat ka pirmaja, romie?i pilniba pameta Britaniju, neatstajot garnizonus, ka tas pienemts iekarotajas valstis. Tatad piemineta nodeva var tikt uzskatita par izdomajumu, lai saglabatu Lielas Romas prestizu.
Cezara braladels, imperators Klaudijs, kur? valdija no 41. lidz 54. gadam, nolema nostiprinat savu diezgan vajo varu, pievienojot jaunas zemes, un ?im nolukam 43. gada nosutija konsulu Aulu Plautiju uz ziemeliem, pie?kirot vinam cetrus legionus, ko pastiprinaja divdesmit tuksto?u speciga paligarmija. Izsedinaju?ies musdienu Kentas teritorija, romie?i driz ienema Britanijas ?dienvidaustrumu dalu un turpinaja salas iekaro?anu no ?i erta priek?punkta. Temzas ?kerso?anai izraudzitaja vieta romie?i uzcela tiltu un ta tuvuma nodibinaja apmetni, ko nosauca par Londiniju. Bez apmetnes nebija iespejams iztikt, jo tiltu vajadzeja apsargat.
Ar to viss sakas.
43. gada, gandriz pirms diviem tuksto?iem gadu.
P. S. Pavisam nesen, 2016. gada, Londona tika atrasta aptuveni 65. gada dateta plaksnite ar uzrakstu Londinio Mogontio ("Uz Londiniju, Mogontijam"). Lidz ?im ?i plaksne ir agrakais vesturiskais dokuments, kura mineta Londona.
Otra nodala
Londinium liktena likloci
Skaidra gaisa tas ir skaists skats,
No Hampstedas silta augstuma, lai uzreiz redzetu
Anglijas pla?a galvaspilseta,
Torni, zvanu torni, pagarinatas ielas un buves.
Sveta Pavila augstais kupols starp vasalu bandam
No kaiminu smailem stav karala virsnieks,
Un pari laukiem paradas ridgy jumti,
Ar attalumu maigi tonets, blakus,
Ar radniecigu zelastibu, ka divas masas dargas,
Vestminsteras torni, vinas abatijas lepnums;
Kamer talu aiz tas spid Serrejas kalni
cauri planai, maigai miglai un rada to vilnoto liniju.
Ta skatoties, labs skats!
Joanna Bailli. Londona
Romas pilseta
Visas romie?u pierobezas pilsetas, kas tika buvetas pec vienadiem standartiem, bija nocietinatas. Faktiski cietoksnis – murets militarais cietoksnis – bija pilsetas sakums. Netalu tika atverta krodzin?, sakas ?kada tirdznieciba, vietejie iedzivotaji un romie?u karaviri, kuri bija nostradaju?i savu laiku, apmetu?ies uz dzivi, demobilizeti, vareja sanemt zemes gabalu un naudu saimniecibas uzsak?anai. Centrala valdiba stimuleja apdzivoto vietu attistibu iekarotajas zemes, tapec ipa?i nozimigas celtnes, ipa?i templus un akveduktus, parasti cela par valsts lidzekliem, no tiem apmaksaja ari celu ieriko?anu. Tapec neliela apmetne isa laika vareja klut par lielu (pec ta laika standartiem) pilsetu. Romie?i tereja daudz naudas buvniecibai pat pierobezas pilsetas, jo visa ?i monumentala grezniba bija romie?u dizenuma iemiesojums.
Marks Aurelijs Mauzejs Karausijs bija Romas imperijas ?uzurpators Britanija un Ziemelgallija.
Attistitam pilsetam, ka ari strategiski nozimigam pilsetam tika pie?kirts Romas kolonijas statuss, kas to iedzivotajiem deva tiesibas, pielidzinamas Romas iedzivotaju tiesibam. Senas Romas vesturnieks Publijs Kornelijs Tacits, kas slavens ar savu analitiskas pieejas un smalka psihologisma apvienojumu, savas Annales Londiniju apraksta ka "pilsetu, ko nesauc par koloniju, bet kas, pateicoties tirgotaju un precu parpilnibai, tomer ir loti parpildita. Tas nozime, ka Londinijam bija pa?valdibas statuss, kas tam deva tiesibas uz pa?parvaldi un ta iedzivotajiem – dalu no Romas pilsonibas tiesibam.
Londinijs radas "tuk?a vieta", nevis pirms romie?u laikmeta apmetnes attistibas rezultata, tapec tam bija regulara taisnstura forma un taisnas ielas, kas krustojas taisna lenki, kas raksturigi velino romie?u pilsetai. Ja forma vel vareja novirzities no standarta (lai neparbuvetu tikko iekarotu pilsetu!), tad taisnas ielas bija neap?aubama senas romie?u pilsetas pazime imperatora laika. Iespejams, tikai pa?u Lielo Romu nevareja pieskanot ?im standartam, jo ta ilgsto?i attistijas haotiski.
Boudicca Rising
Dzive ?pierobezas pilsetinas bija nemieriga. Tiklidz galvenie romie?u speki atkapas, paklautie valdnieki saka kusteties. Biezi vien romie?i, kas bija pieradu?i palauties uz savu zobenu, pa?i izraisija sacel?anos.
"Ikenu kenin? Prasutags, kur? bija slavens ar savu lielo bagatibu, sava testamenta par mantiniekiem iecela Cezaru un vina divas meitas, ceredams, ka ?i paklausiba pasargas vina valstibu un ipa?umus no vardarbibas. Tacu notika pretejais, un valsti izlaupija centurioni, bet mantojumu – prokurora vergi, it ka abi butu sagrabu?i ar ierocu speku. Vispirms tika sista Prasutaga sieva Budika, un vina meitas tika apkaunotas; talak visiem ieverojamajiem ikeniem tika atnemts no senciem mantotais ipa?ums (it ka visa teritorija butu atdota romie?iem), un karala radiniekus saka uzskatit par vergiem. Iceniji, sa?utu?i par ?iem apvainojumiem un baididamies no vel sliktakam lietam, jo vinu zeme ir kluvusi par provinces dalu, nem rokas ierocus un iesaistas sacel?anas sacel?anas cinas ar Trinobantiem, ka ari ar visiem tiem, kas, vel nesalauzti verdziba, slepenas sanaksmes ir zvereju?i atgut zaudeto brivibu, ar ipa?u naidu pret veteraniem [t. i., atvalinatajiem romie?u ?karaviriem-iedzivotajiem]. Patie?am, nesen parcelu?ies uz Kamulodunas koloniju, vini izmeta trinobantie?us no vinu majokliem, izdzina vinus no vinu laukiem, saucot tos par gustekniem un vergiem, turklat karaviri lavas veteranu patvalai gan vinu dzivesveida lidzibas del, gan ceriba, ka ari viniem tiks lauts darit to pa?u..... Nemierniekiem ?kita, ka nav gruti iznicinat koloniju, kurai nebija nekadu nocietinajumu, jo musu komandieri par to nerupejas, vairak domajot par patikamam lietam neka par lietderigam lietam" .
Sacel?anas, ko 61. gada izraisija keltu cilts Iceniju cilts karaliene Boudicca, sakas veiksmiga bridi – romie?u parvaldnieks Gajs Suetonijs Paulins devas paklaut nepaklausigos britus, kas bija nostiprinaju?ies Monas (tagad Anglesija) sala . Turklat Boudicca pievienojas kaiminu keltu ciltim, galvenokart trinovantiem, kas dzivoja tagadeja Eseksas ?tata . Vesturnieku viedokli ir loti at?kirigi, tacu saskana ar ticamako versiju Budikas vadiba bija aptuveni simts tuksto?i karaviru.
Suetonijs ieradas Londinija pirms Budikas, bet, "nemot vera nelielo savas armijas skaitu… nolema upuret ?o pilsetu, lai glabtu parejo. Vina apnemibu nesatricinaja ne lugumi, ne pilsetnieku asaras, kas sauca vinu pec palidzibas, un vin? deva signalu doties cela, panemot lidzi tos, kuri velejas vinu pavadit; tos, kurus attureja dzimums, vecums vai vietas pievilciba, ienaidnieki iznicinaja" . Britani ne tikai nokauj iedzivotajus, bet ari nodedzina pilsetu, kas viniem bija naidigas romie?u varas simbols, lai gan sapratigak butu bijis taja nostiprinaties, jo ipa?i tapec, ka ta sargaja svarigu tiltu par Temzu.
Suetoniju nevajadzetu vainot par to, ka vin? nodeva Londiniju dro?ai navei, jo vinam patie?am truka karaspeka. Kad vin? bija sapulcinajis visu, ko vareja sapulcinat, ieskaitot miliciju, vina riciba bija aptuveni desmit tuksto?i karaviru – desmit reizes mazak neka ienaidniekam. Tacu ne velti tika teikts, ka viens romie?u karavirs ir vienads ar desmit barbariem. Iz?kiro?aja kauja, kas hronikas iegajusi ka "Rokstera kauja", romie?i sagrava britus strauja uzbrukuma, pec kura kauja parvertas slaktina. Tacits raksta, ka britu tika nogalinati "nedaudz mazak par astondesmit tuksto?iem", bet romie?u zaudejumi bija aptuveni cetri simti viru.
Londinium Revival
Desmit gadu laika romie?i atjaunoja Londiniju, un jauna pilseta bija daudz labaka par iepriek?ejo un ne tikai ieguva romie?u kolonijas statusu, bet ari kluva par regiona galvaspilsetu. Savas attistibas kulminaciju ta sasniedza II gadsimta vidu, kad taja dzivoja aptuveni piecdesmit tuksto?i iedzivotaju. Tacits rakstija, ka Londoninija nebija nekadu nocietinajumu, un par to vainoja romie?u komandierus. Var pienemt, ka nocietinajumu trukuma iemesls nebija vieglpratiba vai nolaidiba, bet gan parlieku optimistisks situacijas novertejums Lielbritanija – ja nav gaidami uzbrukumi, kada jega no nocietinajumiem? Tacu otra gadsimta beigas kluva skaidrs, ka ?ajas vietas nekad nebus pilniga miera, un romie?i saka norobezot Londiniju no trim pusem ar mura muri.
Celtnieciba ilga trisdesmit piecus gadus – no 190 lidz 225 gadiem, bet muris izradijas iespaidigs pat musdienu standartiem – piecus kilometrus gar?, se?us metrus augsts un divarpus metrus plats. Mura paliekas ir saglabaju?as lidz musdienam. Sienas fragmenti ir izkaisiti pa Londonu. Lai gutu priek?statu par muri, pietiek apskatit vienu no tiem, vismaz to, kas atrodas netalu no metro stacijas Tower Hill. Zimigi, ka lidzas versijai, saskana ar kuru siena bija paredzeta, lai aizsargatu Londiniju no britiem, pastav vel viena, kas tas buvniecibu skaidro ar romie?u iek?ejam kildam (cinu par imperatora scepteru starp Britanijas vietvaldi Klodiju Albinu un Aug?panonijas vietvaldi Septimiju Severu).
Londinium ?ziemelrietumu dala atradas cietoksnis, kura muri bija divus romie?u posmus gari (aptuveni 400 metrus). Garnizoni vienmer tika izvietoti pilsetas nomale, kas bija erti gan no strategiska, gan sadzives viedokla.
Uz ?dienvidaustrumiem no cietok?na atradas amfiteatris – apal? antikais teatris bez jumta, kur notika gladiatoru cinas, ratinu sacikstes un citas masu izrades. Laika apstakli Albiona bija daudz skarbaki neka Apeninu pussala, tacu ari ?eit "izrazu templi" bija atverti.
Romas pilsetas "sirds" bija forums – centralais pilsetas laukums, kur notika iedzivotaju sapulces un tiesas sedes, notika tirdznieciba, naudas apmaina un darijumi. Forumu no visam pusem norobezoja ekas vai muri, un ta iek?eja perimetra stiepas portiki, kas kalpoja ka aizsardziba no saules karstuma vai lietus. Foruma atradas templi, pilsetas padomes eka – kurija un bazilika, kur notika tiesas sedes, tika risinati finan?u jautajumi un sliktos laikapstaklos pulcejas cilveki (labos laikapstaklos sanaksmes notika zem klajas debess).
Portiki bija ari forumam piegulo?ajas ielas. Tie uzsvera geometrisko proporciju stingribu un pie?kira ekam monumentalitati. Pilsetas varti bija ne tikai atveres siena, bet ari triumfa arkas. Iebraucot pilseta, cilveku uzreiz parnema tas vareniba.
Bagato pilsonu majas bija imperialaja Roma ierasta ?atrija-peristila tipa. Tikai tie, kas tajas dzivoja, vareja apbrinot majoklus, jo no zinkarigiem skatieniem un zagliem maju aizsargaja tuk?as augstas sienas. Sakotneji romie?u majas, kuras turigie pilsoni parcelas no malainajam budam, bija slegts cetrsturains komplekss, kura centra atradas atrijs – telpa ar kaminu un caurumu jumta virs ta. Atrijs kalpoja ka virtuve un edamistaba, un taja vareja ierikot ari peldbaseinu. Atrija iedzivotaji vareja baudit tiru gaisu klusa un erta vide. Promenades Senaja Roma veidoja tikai daba – laukos vai darzos, jo staiga?ana pa parpilditam un puteklainam pilsetas ielam nesagadaja nekadu baudu.
Laika gaita atriju merkis mainijas. Tie kluva par ceremoniju zalem, un majai tika pievienots peristils – atklats pagalms, ko no atrija atdalija tablinums – majas ipa?nieka birojs. Tagad iedzivotaji atputas peristila (ja platiba to lava, tur vareja ierikot darzu), bet atrija notika kopigas maltites vai tika uznemti viesi.
Londona atrasts bronzas Hadriana kru?utels
Ir viegli sajusties ka senas Londinijas iedzivotajam. Apgerbieties pla?as "balakhonny" drebes (velamas atklatas sandales) un pusdienlaika iziet uz ?Oksfordas ielu. Protams, pulksteni, mobilie telefoni un citas progresa davanas jaatstaj majas. Pastaigajieties zem Marmora arkas, izliekoties, ka tie ir pilsetas varti, un dodieties uz Holbornu , baudot pulus. Kad sasniegsiet Holbornu, varat uzskatit, ka esat apceloju?i visu Londiniju no rietumiem uz austrumiem. Jus varat uzturet spekus ar ?kaut ko piemerotu – galas gabalinu vai vienkar?u sieru un maizi, senatne tadas lietas ka fish and chips vai tandoori ciken nebija.
?Oksfordas iela pastaigai tika izveleta nevis nejau?i, bet gan Marmora arkas del, kuru arhitekts Dzons Ne?s veidoja pec slavenas Konstantina romie?u triumfa arkas parauga. No 1828. gada ta atradas Malstrita un kalpoja par lielo ieeju Bekingemas pili, bet 1851. gada to parcela uz tagadejo vietu. Tika uzskatits, ka parvieto?anas iemesls bija arkas izmers, kas nelava garam pabraukt Zelta karaliskajai karietei . ?o maldigo priek?statu, kas pastaveja aptuveni simts gadus, atspekoja 1953. gada Elizabetes II krone?anas laika, kad Zelta kariete bez ?ker?liem pabrauca zem arkas. Patiesiba ta tika parvietota, jo karalienei Viktorijai ta nepatika, uzskatot, ka Ne?a raditais trauce pils ansambla harmoniju.
?Oksfordas ielas garums (divarpus kilometri) ir piemerots ari pastaigai pa iedomato Londiniju, var uzskatit, ka pastaiga pa pilsetu vedis no rietumu vartiem lidz austrumu vartiem.
Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом