– Ka ar minejumiem?
«Nu, man ir dazas domas,» Ghoul negribigi atbildeja. «Neaizmirstiet, tur notika kar?.» Es domaju, ka ta tika izcinita uz sugu izdzivo?anas robezas. Vai jus zinat, kas ir KKB un elektroniska karadarbiba?
– Pretkiber un elektroniska karadarbiba ?o terminu pla?a nozime.
– Pa labi. Man ?kiet, ka cilveki saskaras ar civilizaciju, kas bija tik paraka par viniem attistiba, ka musu kibermehanismi tika viegli iznicinati. Vini vienkar?i tika apspiesti. Makss nelaus jums melot, apkartne biezi ir specigi kibernetiskie kompleksi. Areji tie ?kiet nebojati, bet nedarbojas, bojajas un nav iz?avu?i nevienu ?avienu.
– Tatad, jusuprat, replikanti ir kluvu?i par vienigo efektivo risinajumu?
– Ja. Bet cilveki joprojam zaudeja. Bija ari taisniba replikantiem. Genetisko modifikatoru virusi, ka redzat mana piemera.
– Kur tada gadijuma ir ieguveji?
– Nav neviena no viniem. No ienaidnieka palika tikai «inki» – «citas kibernetiskas formas», ja lietojam pagatnes terminus. Bistamakas radibas. Par laimi, vinu ir maz, un vini dzivo talu dienvidos, tuvak krastam, kur joprojam pastav tarpu caurumi starp pasaulem. Bet neuztraucieties par to. Pagatne ir pagatne. Es jus bridinaju par nanitiem. Neuzskatiet tos par savu prioritati. Preteja gadijuma jus atri klusit traks. Un, starp citu: neuzdro?inies mani vairs apgrutinat. «Vokuls piecelas un kliboja prom, saliekts, nedabiski sagrozits mutaciju del, baismigs, bet neparprotami nesalauzts, it ka vinam butu kads slepens sapnis, ko vin? dzili un rupigi glaba.
– Vinam taisniba? – Ignats verigi paskatijas uz Maksimu.
«Kopuma, ja,» vin? noputas. «Nekas cilvecisks mums nav sve?s.» Bet mes esam tikai puse no sugas. Replikantu vidu sievie?u nav. Un es domaju, ka tas nekad nav noticis. Es ari domaju, kads ir musu merkis? – Makss negribigi atzinas. – Bet es neatradu atbildi. Reizem paskatas uz savvalas dzivniekiem un dvesele klust rugta. Jus sakat apskaust putnus. Tiek buvetas ligzdas un izpereti cali. Un mes? Nav majas, nav gimenes. Diena paies un bus labi. Atbrivojamies ar medniekiem – labi. Ja esat savacis pietiekami daudz nanitu jauninajumam, jus priecajaties. Un priek? kam? Lai nogalinatu efektivak? – Vina skatiena uzplaiksnija melanholija. -Labi, aizmirsti…
Ignats neatbildeja. Vel nav bijusi skaidra izpratne par pasauli, kura vin? gadijas atdzimt.
– Vai, jusuprat, cilveki varetu izdzivot? Vismaz kaut kur?
«Es nezinu,» Maksims paraustija plecus. «Neviens no mums nav vinus saticis.» Varbut talu uz ziemeliem? Vai otra puse?
– Runajot par?
– Nu, cita pasaule. Otra puse slieku caurumam. Vienkar?i nav iespejams noklut piekraste. Tur ir daudz «inku». Visadi dazadi. Klausieties, varbut ar to pietiek, lai uzmundrinatu jusu dveseli ?odienai? Vismaz piedzersimies?
Ignats neiebilda.
3.nodala
Replikants norekins…
No rita vinu pamodinaja komunikatora signals.
Vakars palika miglaini atmina. Mana galva dauzijas.
Komunikators turpinaja neatlaidigi treneties, it ka gribetu izurbt smadzenes. Vin? pastiepa roku pie mezonigas ierices un pieskaras sensoram.
– Zvers… es klausos…
«Sveika,» Makss sauca. – Mes ?eit iz?kirojam trofejas. Ari tu esi kaut ko parada. Nac.
– Vai tas nevar but velak?
– Ne, ja gribi kopa ar mums doties reida.
– Un es gribu? – Ignats bija ?ausmigi stulbs. Vakar bija labi, bet ?odien tas ir briesmigi. Visi. Ne piles vairak. Bauda ir zem videja limena.
«Tu, protams, gribi,» Maksims nolema vina vieta, it ka nekas nebutu noticis. – Spoks nakts laika uzlauza paris notvertas ierices. Ir slepkavu mednieku pagaidu bazes koordinates.
– Kur mes tiekamies?
– Tiklidz izej no majas, ej pa ielu. Laukuma redzesiet automa?inas. Mes izbraucam pec trisdesmit minutem.
«Labi,» Ignats uzlika komunikatoru uz plaukstas locitavas, iepriek? izsledzis skanas pazinojumu opciju, un devas mazgat seju.
Man negribejas est, man nebija daudz lietu, tapec nebija vajadzigs daudz laika, lai sagatavotos. Pec vakardienas cinas vin? saglabaja ?au?anas kompleksu un «izkrau?anu» ar maisiniem.
Ierocis bija vienkar?s un uzticams. «Musdienas ?adi modeli ir loti javerte,» vin? domaja, rupigi apskatot trofeju.
Kombineta kompresijas-impulsa ?au?anas sistema nodro?inaja lielu lodes sakotnejo atrumu. Izputejs, diemzel, truka. Uz daziem korpusiem bija redzami daleji izdzesti rupnicas markejumi: «KORD-2M».
Zemstobra granatmetejs, parasts kolimatora temeklis, piecdesmit patronu zurnals, pistoles rokturi iebuvets saspiestas gazes maisijuma rezervuars un slots nonemamam speka blokam. Vienkar?s un uzticams. Zurnals bija piekrauts ar cilindriskam lodem. Pneimatiska sistema tos ievadija muca, dodot sakotnejo kustibas impulsu, ko uznema elektromagnetisko paatrinataju spoles. Pateicoties ?im risinajumam, bija iespejams likvidet lielako dalu berzejo?o dalu – «vads» vareja kalpot gadu desmitiem pat neveiklas rokas. Ierocim nebija nepiecie?ama ipa?a aprupe vai sarezgita apkope. Ja bloks neizdevas, tas tika vienkar?i aizstats ar lidzigu. Modulu konstrukcija lava nomainit dalu dazu minu?u laika un neuzlika ipa?as prasibas ipa?nieka tehniskas kompetences limenim.
Maminas nebija granatu granatmetejam.
«LABI. Es pajauta?u pui?iem. Varbut kads var padalities,» Ignats izgaja no majas.
Barjeras maske?anas ipa?ibu del bija gruti noteikt, kads ir diennakts laiks. Zem aizsargajo?a kupola pastavigi bija vienmerigs apgaismojums, ko izstaroja koku apak?ejie zari. Turklat, cik vin? atcerejas no vakardienas sarunam, koku milziem bija daudz citu noderigu funkciju. Piemeram, vini vadija un izplatija signalus no bezvadu tikliem, nodro?inot pilsetai sakaru parklajuma zonu – iepriek?eja diena sanemtie paskaidrojumi paliku?i atmina fragmentari.
Laukuma bija novietoti cetri brunu visurgajeji. Ap kaujas ma?inam druzmejas cilveki. Nebija nekadas nervozitates vai spriedzes sajutas – pui?i uzvedas nepiespiesti, it ka dotos mak?keret. Ignata islaicigie noverojumi un asociativas reakcijas bija atklati satrauco?as. Lidz pedejam bridim vinam nebija ne jausmas, kas ir «mak?kere?ana». Salidzinajums ienaca prata pats no sevis. Jau neskaitamo reizi.
– Kapec tu sarauc pieri? «?eit,» Makss piegaja vinam klat un pasniedza mugursomu. Iek?a bija kaut kas apjomigs un sturains. – Vieglas kompozita brunu komplekts. Sagatavojies celam. Malks,» vin? aicinaja vienu no replikantiem. – ?odien tu nemsi Ignatu par partneri. Tas ir viss, pui?i, iesim! – ?kiet, ka tie?i vin? vadija reidu.
Tuvaka visurgajeja aizmugure ar dardonu atveras rampa.
Ignats, sekojot parejiem, uzkapa nose?anas nodalijuma. ?eit bija diezgan daudz cilveku. Sanos ir grozami kresli. Katram blakus no biezas brunuplastmasas veidots skatu logs un lodveida ?arnirs, kura piedurkne var piestiprinat lozmeteja stobru, lai nepiecie?amibas gadijuma kustiba varetu ?aut.
Dzineji klusi murraja, un cetras kaujas ma?inas aizbrauca, veidojot kolonnu.
Vini ?kersoja barjeru neliela atruma. Ignats patiesiba palaida garam ?o bridi. Vin? apskatija un noreguleja aprikojumu. Vieglas kompozita brunas sastaveja no atsevi?kiem elementiem, un, spriezot pec taktiskajiem un tehniskajiem parametriem, ko Makss vinam nosutija uz sava komunikatora, tas bija sava veida starpposms starp parastu brunuvestu un brunu terpu.
Kompozits svera maz, bija erti piestiprinats, neierobezoja kustibas un taja pa?a laika nodro?inaja labu aizsardzibu pret lodem un ?rapneliem. Komunikatora iek?eja pamatne tika atrasts piemerots slots. Austinas tika ievietotas kivere. Truka projekcijas viziera, bet tam bija stiprinajumi. Nakotne iekartu var uzlabot, kas ari ir pluss.
Kamer vin? kartoja aprikojumu, automa?inas tikko bija pabrauku?as garam barjerai un devu?as uz dienvidiem. Pec dazu minu?u brauk?anas pa lauku celu cel? beidzas zalainaja krasta. Tad sakas purvi, bet tas BPM braucejus nemaz netrauceja. Visurgajeji, nedaudz paleninot atrumu, iebrauca udeni. Bija skaidri dzirdams, ka strada pneimatika – saspiestais gaiss tika padots slani starp stipri brunoto arejo korpusu un iek?ejo oderi.
Elektriskas piedzinas, ko darbina udenraza spekstacija, parsledzas uz udens struklu. Ignats smelas informaciju no planetu kaujas transportlidzekla diagrammas, kas tika paradita viena no taktiskajiem ekraniem, kas atrodas nose?anas nodalijuma.
Spriezot pec replikantu mierigajam sejam, nekas ieveribas cienigs vel nav noticis. Kajnieku kaujas ma?inas parliecino?i ?kersoja purvus. Otrais monitors sanema telemetriju no izluko?anas bezpilota lidaparatiem; ik pa laikam torna lielgabals ar ?alkonu nedaudz pagriezas, pavadot atklatos merkus, tacu operators uguni neatklaja, izradot sapratigu piesardzibu.
Driz uz tre?a taktiska monitora paradijas liels paraksts. Pirmkart, kaut kas milzigs, pa pusei iegremdets, kas izskatas pec maksligas salas, tika parklats ar daudzam ko?i sarkanam konturam, pec tam attels mainijas, un sazinai paradijas iss bridinajums:
– Desmit gradi uz dienvidiem, – «novajeju?u» puduris. Skudru puznis, klase «2».
Ignats ar patiesu interesi veroja notieko?o. Sekla udeni bija iestredzis iespaidiga izmera robotu komplekss (tie?i par to Ghoul runaja iepriek?eja diena). Ta korpuss, virs kura pacelas slipie plazmas generatoru torni, bija diezgan noplucis. Daudzviet truka brunu segmentu, kas atsedza speka ramja ribas.
Seno kaujas platformu ir kolonizeju?i dzimtcilveki. Vini ka mehaniskas skudras skraidija visur, parvietojoties pa Ignatam jau pazistamajiem celiem. Vareja tikai nojaust, kur veda vinu ieliktas inzenierkomunikacijas, tacu no purviem ar laupijumu atgriezas desmitiem mazu mehanismu – tie vilka metala gabalus, kompozitmaterialu apvalka fragmentus un dazas detalas. Starp citu, aktivi tika pabeigta «metala sala» – dzimtcilveku grupas, izmantojot iegutos resursus, lika jaunas gridas – laiks radis, kam tie paredzeti…
Komunikators atdzivojas.
– Es redzu, ka tas tev ir jaunums? – Sips piemiedza Ignatam aci. – Tas ir sikums, ticiet man. Jo talak uz dienvidiem dodaties, jo bistamaks tas klust.
– Vai ?ie dzimtcilveki, piemeram, ir nekaitigi? – Ignats skeptiski noskaidroja.
– Nu, ja jus tos nepieskarsit, tad malas var atdalities.
– Vini mus neredz?
– Elektroniskas kara stacijas dara labu darbu. Bet bez maske?anas var iekulties nepatik?anas.
– Vai agrak replikanti un kibernetiskie mehanismi nebija vienotas vienibas?
«Ne,» atbildeja Sips. – Sakuma inku iebrukumam pretojas cilveki un dzimtcilveki. Tacu kibermehanismi kaujas lauka darbojas slikti. Gandriz visi no tiem aizgaja posta, tika iznicinati vai neitralizeti. Replikanti paradijas velak. Tatad dzimtcilvekiem par mums nav ne mazakas nojausmas. Vinu datubazes mes vienkar?i neparadas.
– Vai ?os mehanismus ari atjauno naniti? – Ignats jautaja.
– Ne. Naniti tika izgudroti velak. Serveri pa?i remonte viens otru. Tie, kas nedarbojas pec tikla uzbrukumiem, beidzot atguva funkcionalitati. Bet taja laika kar? jau bija beidzies. Kopuma pagatnes noslepumu ir vairak neka pietiekami. Bet mes ipa?i necen?amies tos atrisinat. Uz neko.
– Vai ?adas kolonijas ir izplatitas? – Ignats ar neizsiksto?u parsteigumu turpinaja verot mehaniska skudru puzna «dzivi».
– Visur. Tos klasifice pec iespejama apdraudejuma pakapes un sastava. Ir dronu kolonijas, tas sauc par «bariem». Un ir jaukti anklavi – tie ir daudz bistamaki. Ne visi serveri nodarbojas ar resursu vak?anu un megina izveidot sev «bazes». Ir «klejojo?as baras» – tam tiek pie?kirts augstakais bistamibas limenis. Vini var pat parnemt inkus. Turklat «hordas», ka likums, vada senie tikla AI. Vini peta citu cilveku tehnologijas un dazreiz pat pielago tas pa?reizejam vajadzibam.
– Jabut vertigam laupijumam? – jautaja Ignats.
– Loti vertigs. Bet arkartigi gruti. Nomadu orda var but vairak neka tukstotis «novajinatu». Vini ir mobili, strada kopa un ir labi brunoti.
Driz vien maksliga skudru puzna sala pazuda purva tvaiku dumaka.
Musdienu pasaule pakapeniski ieguva iezimes un tika papildinata ar jaunam vides detalam.
– Uzmanibu, mes tuvojamies! – tika dzirdets vispareja sazina.
Drona telemetrija paradija sauszemes masas konturas. No purviem pacelas krasi betona sekli. Maksligi izveidotajam debesjumam bija militara objekta ipa?ibas.
«Appludu?ais forts» – apgabala karte paradijas uzraksts. Kaujas transportlidzekla taktiska apak?sistema ?os datus parsutija uz atsevi?ku ekranu. Markieriem bija pievienoti paskaidrojo?i teksta bloki. Neviens no replikantiem neskatijas karte. Ir skaidrs, ka sena struktura viniem bija pazistama.
No gaisa fortam bija izkusu?as sniegparslas konturas. Kadreiz simetriskajai konstrukcijai bija se?i bastioni, kuros agrak atradas smago impulsa ierocu baterijas. Lidz musdienam saglabaju?ies tikai divi arejie nocietinajumi, parejie ?kembu betona blokos noskreja lidz udens malai.
BPM tika ievadits no «ziemelu kanala». Tas konturas veidoja sunainas strukturas. «Par ?auru navigacijai,» nodomaja Ignats, ar interesi petidams karti.
– Vai ?eit vienmer ir biju?i purvi? – vin? jautaja Sipam, kur? intensivi raudzijas uz paniku?o vegetaciju, kas bija parnemusi betona gredu.
– Ne. Rietumos ir nojaukts senas udenskratuves dambis,» isi atbildeja vina partneris.
Tagad Ignatam kluva skaidrs, ka «kanals» savulaik bija lielcel?, kas veda uz nocietinajumu centralo dalu.
«Tas ir parak kluss,» Sips bija nervozs. – Zvers, ir labi skatities karte. «Sagatavojieties nolai?anai, mes dosimies sekla udeni.»
Patie?am, planetu ma?ina jau bija uz saviem riteniem – uznemot atrumu un iz?lakstidams purva vircu, ta metas uz priek?u, parvarot bistamu, ?auru telpu.
Nose?anas rampa atveras ar zemu dukonu.
– Gaja! Uz tempu!
Vini nolaidas pa pariem. Virs forta rinkojo?ie ienaidnieka droni netika atklati – ?kiet, ka killhunters bija pametu?i dienu iepriek?.
– Paskaties uz savam kajam!
Ignats un Sips noleca no rampas un atradas lidz celiem udeni. Augstak veda maiga rampa, no kuras stiepas sanu zari, kas beidzas izkrau?anas zonas. ?i nocietinajumu dala bija pilna ar vecam noliktavam, kas sen bija izlaupitas un musdienas bija tuk?as.
Sekojot savam partnerim, vin? nepamanija nevienu neskartu eku. Tala pagatne forts tika paklauts destruktivai ap?audi?anai, tacu acis nereti iekrita salidzino?i nesenu kauju pedas, it ka purvos eso?ais trakts ne reizi vien butu gajis no rokas roka.
– ?eit! «Sips uzskreja pa betona kapnem, apsedas aiz kada masiva mehanisma saruseju?a ramja un ieelpoja komunikatora: «Piektkart, pozicija.» Es dodos virziena.
– Pienemts.
Dazas minutes pagaja nemierigas, nedro?as gaidas, tad Maksims sazinajas:
«Mednieki ir prom,» vin? secinaja.
– Maks, tas nav vinu stils. Grupa, kas novietoja tarpa caurumu uz barjeras, gaidija pastiprinajumu,“ atbildeja Ignatam nepazistama balss. „Vini varetu iet uz leju pie kazematiem un izlaist mus, lai noskaidrotu musu sastavu un speku.
– Vai jus piedavajat notirit visu fortu?
– Iesaku neraustities. Ievadiet kajnieku kaujas ma?inas pozicijas ar parastajiem uguns sektoriem. ?eit nav kluss. Es to jutu savas zarnas.
– Labi. Visi – skatities. Ipa?u uzmanibu pieversiet tuvakajam izejam no katakombam.
Sips iedunkaja Ignatu ar elkoni un noradija virzienu ar majienu. Rupes par jaunpienaceju vinu neparprotami sasprindzinaja.
– Vai redzat nedaudz atvertos vartus rampas gala?
– Ja.
– Turiet tos ar ieroci. Ikviens, kur? izcelas, ir ienaidnieks. Nav variantu.
– Ka ar iespejamajiem ieslodzitajiem? – katram gadijumam precizeja Ignats.
– Ieslodzitie parasti tiek tureti varas vazas. Bet tajos nevar skriet.
«Vai jus ari domajat, ka ?eit ir slazds?»
