– Nezinu. Tacu viena lieta Mehanikim ir taisniba. Mednieki nevareja tik atri saritinaties un aiziet. Un vini to nedaritu. Ta ka vini ieradas pie mums, tas nozime, ka vini veica izluko?anu, zinaja, ko sagaidit, un ticeja, ka tiks gala diezgan viegli,» vin? nervozi, pek?ni runaja. – Vinu ir vairak, neka mes domajam. Un vini parasti nevairas no cinas. Vini noteikti bija sarikoju?i kadu nedarbu.
Vel dazas minutes pagaja saspringtas gaidas. Kaujas ma?inam izdevas ienemt tam paredzetas pozicijas. Izluko?anas zondes veidoja uzticamu tiklu, kas parklaja betona salu un tas apkartni ar blivu skene?anas rezgi, tacu, ja neskaita dazus vajus seno mehanismu parakstus, kas bija paslepti dzili drupas, neko nevareja atklat.
Saka lit. Par purviem izplatijas bieza tvaiku migla. Mitruma piesatinatais gaiss ?kita smacigs.
– Ziemelu bastions – ir pagaidu nometnes pazimes. Pamests.
– Tatad vini tomer aizgaja? – Mehanika balsi atskaneja ?aubas.
– Pakavesimies. Parbaudisim. Fortu jau sen vajadzeja parbaudit,» Makss nolema. – Iestatiet perimetru! Zondes – papla?iniet to skene?anas jomu!…
Vina teikuma beigas pek?ni apslapeja statiska krasa. Gaiss virs drupam pek?ni sagriezas ka tornado, dardo?s perkona klak?kis izdzesa nevaldamo klusumu, piesitot tuvu un apdullino?i. Vej? puta ka viesulvetra, uzmetot uz aug?u satruneju?u pagaju?a gada lapu kaudzi.
– Tarpu caurums! – No kada atskaneja bridinajuma sauciens.
Ignats sakuma bija neizpratne. Likas, ka realitate ir saplesta. Augstak nogaze viena no ekam uz?avas lielu ?kembu makoni – betona lauskas uzlidoja gaisa un… sasala!
Izrade ir sirreala lidz tricei.
Laika sastingu?o spradzienu pek?ni slipi izsvitroja parrauta tumsas josla. Likas, ka kads butu rupji saplesis audeklu, uz kura uzgleznots realitates attels.
Skanas pazuda. Plaisa kosmosa metrika strauji papla?inajas – pec sekundes ta kluva ka milzigas aizas aprises, un tad no absolutas tumsas izlauzas kaut kas, ko uzreiz nevareja aprakstit. Tuvakais adekvatais salidzinajums ir milzigs metala kamols – tas atsitas pret zemi un uzreiz ar ?kindonu sabruka atsevi?kas, neatkarigas, pilniba atpazistamas dalinas, no kuram katra bija sens kibernetiskais mehanisms.
– Orda!
Kliedziens beidzas ar sek?anu, un nakamaja mirkli dzimtcilveku nomadu anklavs, izgajis cauri vietejai tarpa bedrei, sabruka uz betona salas.
Par kibernetiskiem mehanismiem ?aubu nebija. Vini nav paklauti apjukumam. Ikviens, kur? neparadijas vinu datubazes, tika uzskatits par iznicina?anas merki.
Zeme acumirkli sacelas ar spradzieniem. Cina izcelas haotiska, fokusa. Seno mehanismu terauda varpsta, demonstrejot talu no sliktaka tehniska stavokla, sadalijas atsevi?kas grupas – pie tam turpinaja ierasties pastiprinajumi, tacu ienako?a tarpa bedre pek?ni zaudeja stabilitati un saka brukt. Atskaneja vel viens apdullino?s perkons, ko pavadija kartejais pek?na spiediena krituma aizsprosts, un plaisa pazuda, it ka tas nekad nebutu bijis.
BPM lielgabali darbojas bez apstajas, bet maksliga cina transportlidzeklu izdzivo?anas spejas, diemzel, ir meramas minutes. Aptuveni simts servju izdevas izsist pa metrisko spraugu. Atrodoties zem specigas uguns, vini izradija niknu pretestibu.
Ignatu ?okeja tuvu spradziens. Vairakas sekundes tika zaudetas no uztveres, un, kad redze un dzirde atgriezas, apkart joprojam plosijas siva cina, tuvaka brunu kaujas ma?ina parvertas par rukojo?u liesmas stabu, un Sipa kermenis, lozu plosits, guleja taluma uz kupinataja. kratera slipums.
Nebija runas par mijiedarbibu ar citiem kaujiniekiem. Notikumi sakas pek?ni un aptvera visu sena forta teritoriju. Replikantus acumirkli ?kira ienaidnieks, kas iesprudis starp vinu pozicijam – rezultata tagad katrs cinijas pats par sevi un par sevi.
Iek?eja spradziena gabalos tika sapusta vel viena kajnieku kaujas ma?ina. Ignats, at?aujoties no ordas virzo?ajiem mehanismiem, meginaja tikt pie smagi ievainota partnera, tacu vinu nogrieza uguns, piespieda zeme, liekot apgulties.
Improvizetais parapets, aiz kura mums izdevas paslepties, drupeja nepartrauktos sitienos. Visur valdija uguns, dumi un asi betona putekli, ierobezojot uztveri. No vairakiem triecienvilniem manas ausis zvanija, un mana redze «peldeja», saka dubultoties, zaudejot skaidribu.
– Sip, pagaidi! Es tagad naku!
Ignats piecelas, at?ava no celgala un paraustija savu poziciju.
Vairakas lodes trapija nejau?i, brunas neiekluva, bet smagais zilums aizrava elpu.
Divi uzbrukuma servo, kas izskatijas pec mezginu metala versijam no mezginem, iz?ava kustiba. Replikanta reakcija nespeja tikt gala ar mehanismu, kas brunoti ar integretiem desmit milimetru impulsa automatiem, atram un bez kludam. Vismaz Ignats, kuram nebija progresivu implantetu sistemu, tika viegli aprekinats un pastavigi uzbrukts iepriek?.
«Kads radijums…”, notveris kartejo lodi, vin? gandriz auroja no sapem, paklupa, nepabeidza metienu, pakrita zem betona ?kembas aizsega, bet uzreiz apgazas un iz?ava no granatmeteja (Sips dalijas plazma granatas ar vinu).
Blakus zibspuldze, kas piepildita ar karstumu. Viens servo saka dumot – ta sistemas kodols izdega momentana elektrostatiska sabrukuma rezultata, otrs, zaudejis sensorus, zaudeja jebkadu orientaciju – ta vieta, lai piebeigtu Ignatu, tas ripoja prom, dasni dzirkstelojot un atsitoties pa bedrem.
Visur plosijas cina. Virs galvas parskreja klainojo?s lielakalibra impulsa pistoles spradziens, izsitot no sienas sliedes ara garas horizontalas betona ?kembu mutes.
Ignats pierapoja pie partnera, aizvilka uz tuvako patversmi un injiceja vinam nanitus, panemot tos no individualas pirmas palidzibas pakas, kas piestiprinata Sipa apak?delmam.
Mikroma?inu darbiba atri vien lika par sevi manit. ?kita, ka stipra asino?ana ir apstajusies.
No radita satricinajuma Ignata apzina balanseja uz nedro?as realitates robezas. Vin? no ievainota virie?a aprikojuma iznema divas mikrokodolu baterijas (lai paraksti nepiesaista uzmanibu), ievilka partneri puspagraba, parklaja ar maske?anas tiklu, kas gan vizualaja uztvere, gan iek?a atdarinaja apkartnes fonu. skene?anas diapazonus, un vin? nolema izklut no ?auras spraugas.paskatieties apkart – bez ta nav iespejams pienemt lemumu, ka rikoties talak? Isa cina, spriezot pec atskanam, ir pieklususi, tacu nav skaidrs, kur? gust virsroku.
Ignats pievilka sevi ar rokam, bet uzreiz sastinga, negaiditi pamanijis divus uzbrukuma modulus. Vini tuvojas no dienvidiem.
Specigi kaujas transportlidzekli parvietojas lejup, nepartraukti ?aujot uz zemes merkiem.
Pedejais, kas satvera Ignata apzinu, bija tuvuma eso?a liesmas uzliesmojums.
* * *
Realitate atgriezas lenam, lekmem un sakumiem.
Blakus notikusi spradziens vinu iemeta atpakal cietuma tumsa.
Sips neizdzivoja: Ignats sajuta kaut ka auksta un elastiga pieskarienu uz vina vaiga. Sapigi ?kieledams aci, vin? tikko vareja pamanit, ka tie ir vina miru?a partnera pirksti, kas pieskaras vina vaigam.
Kaut kur aug?a ciksteja grants.
Ignats ar grutibam sakustejas un, cen?oties nesapes stenet, ielida zem kamuflazas tikla gabala.
?aura plaisa bija redzams drumo debesu fragments. Joprojam lija lietus.
«Vini paveica labu darbu,» balss acimredzot piedereja vienam no medniekiem. Kur? gan cits tur varetu staigat?
«Iz?kerdet divas inku ierices, lai nogalinatu sauju replikantu?» – atskaneja otra balss. – Ap?aubama apmaina.
– Un es saku: labi!
– Lai ko tu teiktu, neaizraujies.
– Firs, ar ko tu esi neapmierinats? – pirmais neatlaidas. – Piekritu, ievilinat dalu no bara tarpa cauruma bija lieliska ideja. Mes aizvedisim ievainotos gusteknus uz fermam. Divas planetu kaujas ma?inas ir musu ierocu parka pluss. Un dzimtcilveki tika ieverojami retinati – neaizmirstiet par galveno uzdevumu – inkiem ir vajadzigs vado?ais AI ordai. Tagad bus vieglak tikt pie vina. Es, protams, cereju, ka vin? tiks iesukts tarpa cauruma, bet ta neizdega.
«Izmaksas joprojam ir augstas,» nomurminaja otrs. – Izligums netika pienemts. Divas tarpu caurumu paaudzes ierices ir izlietotas. Orda AI tagad nems vera musu taktiku un otrreiz neiekritis slazda.
– Tev ir apnicis gausties! Labak ej organizet trofeju vak?anu. Visi ievainotie replikanti uz transporta klaja. Nemiet vera, ka lielakajai dalai no tiem ir tre?a limena naniti. Labi ziedotaji. Mes atri segsim izmaksas. Ieroci, ekipejums, savac visu.
– Ka ar likiem?
– Ari kravas nodalijuma. Mes to apstradasim baze.
Ignats tik tikko speja elpot. Tagad vinam nebija nekadu izredzu pret killhunteriem. Situacija ?kita vienkar?a, lai ari tragiska. Butnem faktiski bija baze uz salas. Vini gatavojas parnemt pilsetu, aizdzit visus replikantus uz savam fermam, ko Makss piemineja. Un te vini gatavoja baram lamatas. Saprotot, ka apmetnes ienem?ana nav noritejusi labi un pagaidu bazes koordinatas, visticamak, ir deklasificetas, killhunters lidojuma mainija taktiku. Vini nogaidija, lidz mes ieradisimies, lai sakoptu, un ielika ?eit tarpu caurumu, savienojot salu ar citu planetas regionu, kura klist bars. Ta vini ar musu rokam speja salauzt lielako dalu mehanismu…
Domas bija smagas.
Klusi gulet, slepjoties aiz maske?anas tikla gabala, bija apzinats lemums, tacu to noteica nevis bailes, bet gan auksta niknuma un vesela saprata sajaukums. Izrapieties virspuse, nogaliniet paris medniekus un noklustiet miru?a vai sagustita – dro?s veids, ka atnemt sev dzivibu. Varbut pirms paris dienam vin? butu darijis tie?i to. Bet ne ?odien. Jus joprojam varat palidzet pui?iem. Bet ?im jums ir jaizdzivo.
Ignats nedomaja par to, ka turpmak atriebiba klus par vina celvedi. Vin? zinaja, ka tarpa caurumu var izsekot. ?ada veida informaciju glabaja maksligie neironu tikli. Vismaz divas lidz tris dienas ipa?a ierice var noteikt un analizet vinas pedas. Jautajums ir, vai musdienas ir saglabaju?ies ?adu iekartu darba piemeri?
Vezis dro?i vien zina atbildi.
Gulet zem gruve?iem, dzirdet ienaidnieku balsis un aizturet dego?as emocijas bija neizturami. «Nekas cilvecisks replikantiem nav sve?s,» fraze, ko Maksims nejau?i atmeta, guva pek?nu un neparprotamu apstiprinajumu. Veselais saprats saka atri zaudet pozicijas. Aukstas dusmas atri degenerejas, kluva burbulojo?as, dego?as no iek?puses, un lemumu pienem?anas logika tagad izskatijas apkaunojo?a.
«Kapec es kaveju? Sips nomira, bet mes esam replikanti… Naniti var mus atjaunot…» domas traucas ka traki dzivnieki ?auraja buri. Ignats sapigi piedzivoja arkarteju prata stavokli. Tas dedzinaja manus nervus un prasija vismaz kadu tuliteju ricibu.
Vin? sakustejas, apgazas sanus, pastiepa roku pie miru?a un ar pieskarienu atvera savu personigo pirmas palidzibas aptiecinu. Cita starpa bija ducis vienreizejas lieto?anas inzektoru, kas izgatavoti pec ?lircu tubinu principa.
Ignats satvera visu.
Pa ?o laiku lietus bija mitejies un saule lureja starp makoniem virs salas. Vairaki tas stari iekluva ar betona gruve?iem nokaisitaja puspagraba telpa. Nacas izkapt no maske?anas tikla apak?as un, aiza lokoties, paris metrus rapot.
Gaisma, kas ieklust neliela sprauga, lava saskatit markejumus.
Tika izgatavots tikai viens iepakojums. Pareja bija rokdarbu pedas. Markejumi uz tiem runaja par nanitu limeni, kam sekoja specializacijas kodi, kurus Ignats vienkar?i nezinaja.
Labi… Nomierinies. Elpot…
Vin? apspieda savas kvelo?as emocijas, atgustot kaut nedaudz pa?savaldibas, jo bistamajam solim vajadzeja pilniba apzinaties savas darbibas.
Tikai vienai ?lirces caurulei (rupnieciski razota) bija skaidrs un, pats galvenais, situacijai atbilsto?s markejums.
Mazi, tikko salasami burti veidoja paskaidrojo?u uzrakstu:
«Nanotex. Kaujas reanimacijas komplekss. Izmantojiet tikai tad, ja ir tie?s savienojums starp parvadataju un prototipu.
Pedeja fraze iedvesa ?aubas, tacu Ignats to ignoreja, noveloti parmetot sevi par pielauto kludu. Bija nepiecie?ams injicet ?is konkretas zales, nevis «atbalstot nanitus», kad partneris vel elpoja. Vienalga. Ka es to uzzinaju? Jus nevarat atsaukt izdarito. Es megina?u vinu atdzivinat.
Rapodams vin? atgriezas pie Sipa, iznema no apak?delma brunu gabalu un injiceja vinam mikroma?inu devu.
Balsis un soli aug?a jau sen bija apklusu?i. Acimredzot killhunters apskatija citu salas dalu. Vai ari vini vispar pazuda no ?ejienes. Vinu uzbrukuma moduli bija aprikoti ar antigraviem, kas darbojas praktiski klusi.
Paredzetais efekts no ieviestajiem nanitiem joprojam nenotika. Ignats bija nervozs, bet nezaudeja ceribu.
Vel viena akuta, pretruniga sajuta, kas mantota no cilvekiem kopa ar kermena un smadzenu biokimiju. Speja saglabat ceribu pat ekstremalas situacijas ir pretruna logikai. Bet auksta pasaules uztvere, kas «iesaistita» maksligos neironu tiklos, vairs nespeleja tadu pa?u iz?kiro?o lomu.
Sipa kermenis pek?ni krampji nodrebeja.
«Vai tas tie?am stradaja?!» «Ignatu nevilus izpluda auksti sviedri.
Partneris neelpoja, tacu zem vina ekipejuma neparprotami norisinajas dazi aktivi procesi, vina muskuli nemitigi triceja, seja zaudeja balo adas toni, un tad no krutim izpluda konvulsiva noputa.
– Malku? Sip, vai tu mani dzirdi?!
Vina acis atveras. Naves dublaina vilk?ana lenam izkusa. Vaibsti saasinajas, muskuli saspringa.
– Es esmu Ignats! Vai tu mani atpazisti? Vai tu atceries?
Viena neticami speciga kustiba replikants izvilka kaujas nazi un sita.
Ignats tik tikko paguva noreaget uz zibens uzbrukumu, asi izvairijas, un asmens sita tikai dzirksteles no betona.
– Traks?!
Pagraba tumsa notika klusa aina. Vina partneris Ignatu nepazina, vin? paskatijas uz vinu ar tuk?u, aukstu skatienu, atkal domadams uzbrukt.
– Sip, tas esmu es, Ignat!
Atkal sekoja uzbrukums, bet nu jau ne tik asi un precizi.
Satveris mirkli, vin? satvera roku ar nazi un izgrieza ieroci no saviem vajajiem pirkstiem.
– Nomierinies! Jus bijat nopietni ievainoti! Malks, nu?! Aiziet! Atcerieties!
«Tu… kur??…» vin? izspieda, tik tikko kustinot meli.
– Es tev saku – Ignat!
– Es neatceros… Kur es esmu?
«Vin? ir manekens» – acimredzamais secinajums aizdegas. Velu. Nanites lietoju velu. Maksligas neirocipus satur tikai pamatzina?anas un prasmes, savukart personiba veidojas biologiskajos neironu tiklos. Lidz ar smadzenu navi tas neatgriezeniski pazud, un to nevar mainit.
– Labi, nomierinies. Es neesmu tavs ienaidnieks!
Mans partneris triceja.
«Ir auksts… Sap…» vin? cuksteja ar zilam lupam.
– Uzgaidi. Es uzkap?u aug?a, parbaudi?u situaciju un atgriezi?os pec tevis. Vai tu mani dzirdi? Saproti? Pamaj, ja saproti!
Vin? vaji pakratija galvu.
– Labi, es bu?u pec minutes. Galvenais nezaude samanu!
Ignats, saritinajis vairakas betona lauskas uz saniem, strauji papla?inaja bedri. Cen?oties neradit nekadu troksni, vin? izrapas ara un sastinga, skatidamies apkart.
Killhunters pameta salu. Vini panema lidzi lielako dalu iznicinato ordas dzimtcilveku, ka ari replikantu likus. Apkartne valdija apdullino?s klusums. Saule rieteja, gubumakonu krastu pie apvar?na iekrasojot tum?sarkana krasa.
– Tirs. Jus varat izklut. Es tev tagad palidze?u.
Sips neatbildeja. No cietuma vispar nenaca skana.
