Edgars Auziņš "Zvaigžņu kuģu desants: pilsonis"

Zvaigznu kugu desants: pilsonis
Edgars Auzin?

Zemes Federacija turpina karu pret milzu kukainiem. Kads jauns zens, Tomass Vuds, iestajas armija. Tikai pec iesaukuma dienesta izcie?anas vin? var iegut pilsonibu, bez kuras pa?reizeja cilveku stavokli neko nevar panakt. Tomass sapno iet skola, lai nodro?inatu sev laimigu nakotni, tacu kara laika vin? sak mainit savus uzskatus.

Edgars Auzin?

Zvaigznu kugu desants: pilsonis

1. nodala

– …es iestajos Federalo brunoto speku armija uz laiku, kas nav isaks par diviem gadiem, vai ilgaku, ja Federacija to pieprasa.

Beidzot teikt zverestu, es nolaidu labo roku un paskatijos apkart. Virsnieks pelekaja uniforma deva komandu izklist, un visi lenam vilkas uz izeju. Tur biju es, karavirs. Vel viens solis tuvak manam merkim. Divi vai tris gadi dienesta, un es bu?u pilsonis. Kajas mani nogalina. Pilsoniba ir ista bilete uz labaku dzivi. Vare?u dibinat gimeni, stradat valdiba, sanemt pensiju un pabalstus. Un, pats labakais, Federacija apmaksas manas macibas. Velns, es nevaru sagaidit. Nekadu komunalo istabu un sintetiskas partikas. Man bija nepiecie?ams gads ?adas dzives, lai izlemtu iestaties armija. Lidz divdesmit gadu vecumam es dzivoju bernu nama, un Federacija sponsore un apmaksa visu. Es labprat tur atgrieztos. Gar?igs ediens, skola, ekskursijas. Viss ir bez maksas – tikai jabut gribetajam. Bet, kad vini tevi izlaiz, tev nepaliek nekas. Bez pilsonibas nevar dabut labu darbu, nevar pat nopirkt kartigu apgerbu. Tu neesi cilveks, ne sabiedribas dala. Es to vairs negribu. Es kalpo?u, maci?os un labi dzivoju.

Sapnojot par savu skaisto nakotni, es turpinaju staigat gar militaras iesauk?anas biroju, sekojot tiem, kas ?eit paliek, lidz aizbrauc uz macibu vienibu. Lielaka dala ?eit eso?o cilveku ir tadi pa?i nabadzigie cilveki ka es. Mums nav nekur citur doties, un mums nav iemesla doties. Labak ir pagaidit ?eit dienu vai divas. ?eit vismaz ir pienacigs ediens.

Musu gids mus aizveda uz pavisam atsevi?ku eku. Neparsudzot nevienu vardu, vin? vienkar?i pamaja ar roku divstavu gultu virziena un aizgaja. Musu pagaidu kazarmas bija ka angars: cetras sienas un griesti. Tikai talaja sturi staveja dazi desmiti kreslu milziga televizora ekrana priek?a. Tur dro?i vien bija ieslegts kads federalais kanals. Nometusi kurpes un uzlekusi uz aug?eja plaukta, es gandriz uzreiz zaudeju samanu.

– Divu cilveku kolonna. Ne, ja, ja. Tas nozime, ka esi divnieku kolonna! Ne tik tuvu, tu turies rokas! Labi, nostajieties leja. Jus abi turpat. Jus divi aiz vina, un tad katrs no jums, labi? Tagad mes saksim ar kreiso kaju. Pierodiet pie tas. Tagad, sekojiet man, mar?.

Tas butu smiekligi, ja nebutu skumji. Mes visi bijam stulbi ka elle. Un mes visi paklupam, sitot ar kajam cilvekam priek?a. Apskatoties apkart, es pamaniju, ka visiem karaviriem, kas gaja garam musu zosu pulcinam, bija tikai viena reakcija – zel. Kaut ka pat kluva neerti.

Mes diezgan ilgi staigajam pa militaras iesauk?anas centru, man nebija ne jausmas, ka ?i eka ir tik milziga. Musu komandieris jeb formejuma priek?nieks, nezinu, ka vinu nosaukt, savaca daudz papiru, ka ari musu formejuma sapulcinaja papildinajumus no citiem angariem. Ara mus sagaidija dazi majori. Kapec majors? Nu, vini visi bija krasainas un kvalitativas drebes, vinu sejas bija labi pabarotas, bet visvairak izcelas tas, ka vini skatijas uz mums ka uz kaudzi sudu. Tas bija apmeram tas pats, ka es pirmaja reize skatijos uz sintetisko partiku. Aizmugure staveja ar savam somam, tajas dro?i vien bija daudz jukas. Es nevaru sagaidit, kad redze?u vinu sejas, kad vini to visu izmetis. Musu pagaidu priek?nieks atri visus uzcela un aizveda aiz ekas.

Aiz iesauk?anas biroja atradas glits piezeme?anas laukums, uz kura staveja neliels kvadratveida kugitis. Tas bija neliels desantkugis DR-4 "Viking". Asa priek?gala kabine savienojas ar sparniem, kuru malas skatijas perpendikulari uz leju. Zem sparniem atradas pasazieru nodalijums. Izskatijas, it ka kugis butu apskruvejis pasazieru konteineru. Ja, ekranos tas izskatas daudz mazaks. Iek?puse vareja ietilpinat gandriz piecdesmit cilvekus. Atveras divas durvis, un no tam iznaca vairaki virie?i tada pa?a uniforma ka musu komandieris. Bez liekas rosibas mus visus ieveda iek?a un sasedinaja.

Mus nogadaja kaut kur kalnos, un apkart kalniem bija izzuvusi un saplaisajusi zeme. Ta atgadinaja sals purvu. Pati baze bija Federacijas identitate. Monumentala, vienota, nekas lieks. Izveidotas karaviru kolonnas mar?eja vai iesaistijas vingrinajumos. Dazi pulki valkaja kaujas brunas un nesaja ierocus, ko iepriek? biju redzejis tikai zinas. Tas viss raisija vel nebiju?u sajusmu. Sadali?ana kazarmas un formas terpu sanem?ana ar lietam pagaja ikdieni?ki. Pec tam sakas macibas. Tris mene?us mes nodarbojamies tikai ar fiziskajam macibam un macibam. Katru dienu laiku pa laikam. Bet tas ir pat labi, es ceru, ka ari pareja dienesta dala aizrites tikpat atri un viegli. Musu komanda kluva arvien specigaka. Visi cits citu pazina, vismaz pec varda. Mans galvenais sarunu biedrs bija kaimin?, kas guleja uz aug?eja plaukta, – Luiss Peress. Kupls puisis, apmeram divdesmit divus gadus vecs. Luiss jau ilgu laiku bija meginajis dzivot bez pilsonibas, un no vina atrunam sapratu, ka vin? bija saistits ar noziedzigo pasauli, un tagad, acimredzot, bija nolemis sakt jaunu dzivi. Smiekligakais ir tas, ka es par vinu neko nezinaju, iznemot vina vardu. Instruktori atstaj loti maz laika socializeties, un viss, par ko mes runajam, ir sudzibas par macibam, sapni par gardiem edieniem un, protams, sievietem. Kareivis Peress bija no tiem virie?iem, kuriem patika parspilet savus milas panakumus, un, ja es vinam vareju ticet diena, kad parvacamies uz kazarmam, tad tagad es vinam neticeju. Pirmaja diena vin? bija noskupejis usas, un uzreiz izskatijas par duci gadu jaunaks. Tagad es nespeju vinu iedomaties ar sejas apmatojumu. Runajot par edienu, ?eit tas bija uz pusi no dabigiem produktiem, man gandriz bija asaras, kad no rita nobaudiju putru. Daudzi cilveki reageja tapat, jo vini jau bija apedu?i sintetisko sudus. Otra puse no devas bija pilnigi maksliga, lai tie, kas nekad to nebija edu?i, varetu pierast pie tas gar?as. Talakajos kaujas lauka nosturos karavirus ar istu partiku biezi vien neboja.

Macibas turpinajas. Mus saka biezak pacelt nakti. Pargajienu laika mums saka dot papildu svaru. Viss sapluda nebeidzama atkartojumu plusma. Sakuma mes biezi kludijamies un sanemam kadu dazadibu soda veida. Tagad es saku maldities par dienam.

Groundhog Day beidzas ar musu jauna skolotaja – kaujas apmacibas instruktora serzanta Jana Praceka iera?anos, kur? uzreiz visiem sabojaja garastavokli.

– Karaviri, jums jasaprot viena vienkar?a lieta. Jus visi dodaties uz kaujas vienibu. Nekadu garnizona dezuru, nekadu aizmugures sardzes darbu vai ko tamlidzigu. Tagad frontei vajadzigi jauni karaviri, tapec pec trim mene?iem jus visi dosieties nogalinat mikroautobusu lieluma kukainus. Vai jus saprotat?

– Ja, kungs!

– Labi padarits! Ja jus nesaprotat, es jums to izskaidro?u. Jums ir tikai tris mene?i. Ja vien jus nevelaties nomirt pirmajas piecas kaujas minutes. Viss, ko es tev tagad iemaci?u, izglabs tavu dzivibu vai kada blakus stavo?a cilveka dzivibu. Jusu macibu laiks tiks saisinats lidz divam stundam nedela. Jus ari saksiet jaunu nodarbibu, kura apgusiet arakulus. To uzvedibu un fiziologiju. ?odien mes saksim ar tavu brunu un iepazistinasim tevi ar kaujas ierociem. Vai tas ir skaidrs?

– Ja, kungs!

– Labi, labi.

Pabeidzis monologu, serzants mus aizveda uz ?autuvi, iepriek? tur bijam biju?i tikai vienu reizi, mums paradija visas galvenas vienibas atra?anas vietas ekas. ?autuve bija tuk?a, ja neskaita divus serzantus, kas to vadija.

– Labi, viri. Iepazistieties ar Morita MK2 serijas automatu. Tas ir galvenais brunojums, gandriz katra vieniba ir aprikota ar ?adam "Moritam" ar nelielam modifikacijam. Nakamaja sesija mums bus instruktaza un pilniga specifikacija, kura siki izklastisim, ka rupeties par ?o ieroci, ta galvenas problemas un dazadus piestiprinajumus, kas tam pieder. MK2 ir tikai paris gadus, un tie var viegli caur?aut mazo blezu caulas, ar kuram jus parsvara sastapsieties. Ar maziem es domaju tris metrus garu radijumu, kas spej skriet lidz cetrdesmit kilometriem stunda, rapties pa stavam klintim un izdzivot pec visu loceklu no?au?anas.

Pec pauzes serzants pasniedza ?auteni, lai visi to redzetu. Ierocs ?kita briesmigs, plesigs un diezgan smags. Bez tris mene?us ilgas apmacibas es nebutu spejis skriet ar ?adu ?auteni ne tikai visu dienu, bet pat ne dazas stundas. Kad ierocis tika atdots intendantam, kur? staveja blakus Pracekam, serzants no plaukta izvilka jaunu ieroci.

– "?is ir TW202-1 Morita Sokola acs. Divsimt divi tiks izsniegti jusu vienibai divos eksemplaros. Tikai tiem, kas spes mani parsteigt, par ko es loti ?aubos. Jus visi ar to sanemsiet pamatapmacibu. Tas ir snaipera ierocis, kas paredzets lielam lidz videjam attalumam.

Atkartojis parbaudes proceduru, serzants ka burvis izvilka jauno slepkavibas ieroci.

– Un musu kolekcijas dargakmens. "Moritas karabine", ta nonaks pie tada cetes komandiera, kadu es iecelsim pec diviem mene?iem. Karbine ir rets eksemplars, ta ir izgatavota no izturigakiem un karstumu izkliedejo?iem materialiem, kas lauj ?im "puisim" iz?aut pat simts patronas nepilnu piecu sekunzu laika. Ja tas butu atkarigs no manis, es ar to apgadatu katru no jums. Bet ?obrid ?is lozmetejs ir vertigaks par visu jusu vienibu. Tapec to sanem tas, kur? mani vismazak kaitina.

Karabine bija vel smagaka, domaju, ka Luiss un vel paris pui?u varetu ar to skriet pa kalniem, bet ne es. Ta bija mazliet ertaka, tai bija daudz specialu stiprinajumu, dro?i vien papildu aprikojumam. Ta ir skaistule, tas ir skaidrs.

– Pulcejieties, karaviri. Un pedejais gabals, pec kartas, bet ne pec nozimes. Ta ir fragmentacijas granata MX-90, vieniga cita granata, ko jus atradisiet mobilaja kajnieku karaspeka. Tas ir pretkajnieku ierocis, kas eksplode dazu sekunzu laika. Tomer at?kiriba no 20. gadsimta rokas granatam tai piemit parsteidzo?i augstas spragstspejas ipa?ibas, nevis tikai ?auj ?rapneli. Atcerieties, ka ar granatu nevar nogalinat kukaini. Jus, protams, varat meginat iebazt to kukainam mute, bet es jums apliecinu, ka ir vieglaki naves veidi. Tiem ir vienalga, vai tas ir ?rapnelis vai trieciens. Jus varetu kadu no tiem deaktivizet, bet diemzel vini neiekrit pa vienam. Devinnieki tiek izmantoti, lai uzspridzinatu ekas, sabruktu tunelos un ka pedejais lidzeklis. Kadi jautajumi?

– Serzants, kungs! Karavirs Djumonts. Par kadu pedejo iespeju mes runajam, sers?

Velas mazgatajs nolaida galvu un bridi koda lupu, pirms atbildeja. Vin? skatijas tie?i karaviram acis, un vina seja iemirdzejas viegls smaids.

– Pedeja iespeja atri nomirt, ierindnieks Dumont. Kad jums beigsies municija un visi jusu biedri bus miru?i. Kad kukaini tevi dzis ka vilki tru?us, tu velesies, lai tev pa rokai butu vecais labais MX-90. Jus to panemat, karavirs?

– Ja, kungs.

Pec ?i monologa iestajas neliels klusums. Es ceru, ka man nevajadzes sevi uzspridzinat ar granatu. Es negribetu mirt no sava ieroca.

– Labi, kareivji, pulceties apkart. Es pilnigi aizmirsu jums paradit, ka ?is ir M-9 daudzfunkcionalais nazis. Tas nak kopa ar jusu personigo ieroci. Ari tas jums ir jauzrauga un jauztur tirs. Daudzi no jums, esmu parliecinats, uzreiz aizdomasies, kada jega no naza cina ar radibam, kuras nebaidas no granatam un kuram nepiecie?amas lielkalibra – brunu?aujo?as lodes? Parsteidzo?i, bet Federacijas militaro ekspertu apkopota statistika liecina, ka karaviru vidu vispopularakais priek?mets ir daudzfunkcionalais nazis. Tas var noderet dazadas situacijas. Mes ar tiem nodarbosimies, kad saksim macibas arpus nometnes. Es domaju, ka mes to nosauksim par ?odienu. Kadi jautajumi? Tad labi. Tad sekojiet man, mar?.

Sekojot serzantam Pracekam rindas, es aizdomajos. Beidzot kaut kas interesants. Vel tris mene?i macibu un tad uz fronti, un tad mes lidosim, un tad mus sadalis. Tas varetu but jau gads. Mans sapnis tuvojas.

2. nodala

Macibas ievilkas un ievilkas. Katru dienu es uzzinaju kaut ko jaunu. Salidzinot ar nebeidzamajam fiziskas sagatavotibas un macibu stundam, ta bija ista paradize. Serzants Praceks izradijas labs cilveks, tacu ar loti pesimistisku pasaules redzejumu. Ka vin? mums reiz paskaidroja, nav jegas kliegt un sodit tos, kas iet boja pirmajas desmit kaujas minutes. Galu gala visa taktika un zina?anas, kas mums tiek uzspiestas, ir rakstitas ar asinim. Mobilo kajnieku asinim. Kludas kludas nepiedod, tapec labak centisimies tagad, neka velak kersim savus biedrus pa gabalu.

Kop? tas neaizmirstamas dienas, kad pirmo reizi satikam serzantu, ir pagaju?i divi mene?i. Mums ir stastits par visam zirneklveidigo sugam, ar kuram cilvece jebkad ir saskarusies. Par to paradumiem un vajibam. Lai gan, ja atmetam visu to barenibu, viss noved pie strategijas "Ugunsmuris", kad karaviri lielakas ugunsspejas del vienkar?i nelaiz radibas sev tuvuma. Turklat mums nav citas izveles. Ka paskaidroja Praceks, mes esam iesaukti, ta sakot, "mobilakaja" vieniba. Nekadu smago ierocu vai brunuma?inu. Musu vienibas darbojas ka avangards parvieto?anas laika un ka frontes aizbazni aizsardzibas laika. Attiecigi musu zaudejumi ir vislielakie. Serzants mazliet apsaldeja tableti ar to, ka pec diviem dienesta gadiem mes noteikti varesim doties demobilizacija, ja, protams, nodzivosim. Viss ar vina raksturigo smaidu. Attieksme pret mums ka pret topo?ajiem likiem mus motiveja vairak neka draudi un sitieni. Domaju, ka daudzi butu piekritu?i saisinat musu gule?anas laiku, tacu ?eit dienas rezims tiek ieverots lidz sekundem, tapec ?ada iniciativa tika nogremdeta jau pa?a aizmetni.

Mes uzzinajam daudz jauna par Federacijas karaspeka veidiem, kugiem, ar kuriem mums naksies stradat, un brunuma?inam. Izradijas, ka Federacijas speki reti izmanto brunuma?inas, kuras es vairakkart biju redzejis uz Zemes masu nekartibu apkaro?ana. Praceka skaidrojums bija tads, ka tajos ir parak daudz kludu un kaujas ma?inas nav pietiekami manevrejamas. Ar lielgabaliem un lielgabaliem, kas bija aktuali apvieno?anas karos uz Zemes pret cilvekiem, arahnidi rikojas ka ar konserviem. Visadiem tankiem, pa?gajejam vienibam un tamlidzigam vienibam vienkar?i nav laika reaget uz draudiem, kad kukainu ordas sak rapot no visam pusem. Turklat, lai atbrivotos no zirneklveidigajiem, ir jaiznicina vinu pazemes pilsetas, un tur nevar iebraukt ar cetrdesmit tonnu smagu transportlidzekli. Tapec Federacijas speki palavas uz smagajam aizsardzibas platformam virszeme un mobilajiem kajniekiem zirneklu pilsetas. Pret lielajiem zirnekliem karaspekam ir lieli lielgabali, bet pret lielam mazo kriteriju koncentracijam tiek izmantota artilerija ar ?avieniem un aizdedzina?anas ladiniem.

Mazajiem, ja, pareizi. Mus aizveda uz petniecibas centru, lai mes varetu apskatit ?o behemotu. Apzina, ka bija vajadzigs tikai viens trieciens, lai pargrieztu testa govi uz pusem, vel aizvien mutulo mana prata. Un tas, ko arahnids pec tam izdarija ar nabaga dzivnieka kermeni, lika gandriz pusei komandas iztuk?ot vederus.

Daudzi no ceto uzreiz aizdomajas, ka vini varetu aizsargaties tuvcina pret kukainiem. Patiesiba nebija nekada veida. Standarta zirneklveidigais sver gandriz cetrus simtus kilogramu, un vina kepas var caurdurt lidz pat desmit centimetru terauda, nemaz nerunajot par cilvekiem. Serzants Praceks paskaidroja, ka musu brunas, kas sastaveja no kiveres, vieglas brunas, celgalu un elkonu uzlikam, bija paredzetas, lai pasargatu mus no ?rapneliem un nelieliem nobrazumiem, nekas vairak. Pat medicinas virsnieks, ierindnieks Gibsons, drizak arstetu smadzenu satricinajumu un garigas slimibas lauka apstaklos, neka meginatu glabt to, kas palicis pari pec tik?anas aci pret arahnidu.

Visas ?is zinas smagi iedraga vienibas morali. Ja nebutu serzanta Praceka un saspringta grafika, daudzi butu padevu?ies.

?odien, divus mene?us pec musu kaujas apmacibas, mes sakam lauka macibas. Trisdesmit dienas pirms nosuti?anas uz fronti mes macisimies karot kalnos, alas un atklata apvidu. Nezinu, ka parejie, bet es, tapat ka Luiss, esmu satraukts. Es jau sen esmu velejies izbraukt no vienibas. Macibas notiks ar elektriskajiem ierociem, pret citiem vienibam. Ak, es aizmirsu, Luiss tagad ir kapralis. Praceks vinu iecela par cetes komandieri. Nezinu, kadus kriterijus vin? izmantoja, bet pagaidam lielajam puisim klajas labi. Jau nedelu kapralis Perezs vada musu ceto macibas un Praceka prombutnes laika uznemas komande?anu. Sakuma es biju cerejis klut par cetes komandieri, bet tagad saprotu, ka tas ir amats, ar kuru saistas vairak problemu neka privilegiju.

– Aaaah, kuce.