Alisija sarunajoties nepamanita nokluva virtuve, kur ar prieku nogar?oja sauteto trusi. Ari sieviete vinu ?eit neatstaja. Vina visu izstastija un ari raganai tas patika. Pati Greta ka dala no ?i apbrinojama ipa?uma glabaja vesturi sevi. Kluva majigi. Un teja ar kumelitem pilniba iegremdeja meiteni miegainaja apatija. Tacu ar gribas piepuli un bailem iegut liekos kilogramus Alise taktiski noskaidroja, vai vina varetu doties pastaiga uz mezu. Majas saimniece nesanema nekadus noradijumus ?aja sakara, tapec jaunakais Gordons ar tiru sirdsapzinu atgriezas saimniecibas eka pec slotas.
Pilnigi noteikti, ka tik svaiga gaisa un pla?umu parpilniba pilsetniekam liks pagriezt galvu. Alisija pat nolaida slotu zemak zeme, lai, ja vina zaudetu lidzsvaru, vina varetu saglabat kaulus neskartus.
Kamer Kasodijas daba tikai piepildijas ar suligu zalumu, ?eit, uz dienvidiem, ta valdija pilna spara ar aromatu un krasu daudzveidibu. Eglu mezs ir piepildits ar kukainu civina?anu, kas paslepas izplestas papardes, putnu trilles, kas raustija eglu pukainas kepas.
Meitene gaja klusi, tik tikko pieskaroties eglu pakai?iem ar slegto apavu purngaliem bez papeziem. Un, kad atskaneja solu ?alkona, uztveru meza isto saimnieku sa?utumu. Vina nokapa lidz spogulstraumei, kas ka spidiga lente stiepjas pa lauka taku. Ja, ari lauks bija dzivs, piepildits ar dabisku speku, un vina, sajutusi kadu, kas dzird vinas ?upuldziesmas, rosijas un kusaja.
Vina neatcerejas, cik ilgi ragana sedeja pie udens, bet vinas krutis iegrima dzilas vienotibas sajuta ar ?o vietu. Vina domaja par ?odienu sava galva un nezinaja, ko darit. Pienemt sava teva lemumu? Tas atkal ir lamatas. Ka var pieprasit neatkaribu, ja ta netiek dota? Nevar but. Alise to saprata. Un vina ari saprata savu tevu. Vinai ir divdesmit cetri, vina ir dziru bakalaura, vinai nav vira, nav gimenes, ja kaut kas notiks, vina pat nevares sevi uzturet, tapec vinas milotais vecaks cen?as vinu kaut ka pasargat no visa. Un tas, ka vin? nelauj vinai dzivot pie ?i zoga, ir mazsvarigs jautajums. Un vin? jau sen butu apprecejis savu meitu, ja vien burve nebutu tik loti iebildusi. Patriarhala sabiedriba vini vel nav gatavi mierigi skatities uz meiteni, pat raganu, tapec jus varat tikai pariet no teva aizbildnibas uz vira aizbildniecibu. Un nekadas Landish sufragisma tendences ?eit nepalidzes. Un atkal rodas muzigais jautajums: ko darit? Varbut jums vajadzetu vienoties ar ?o burvi, nopelnit naudu un, kad vinas labo?anas darbi beidzas, parcelties uz lidzigu pilsetu un atvert dziru veikalu. Jus pat varat klut par indes ekspertu policijas iecirknos. Ja. ?o likmi ir verts apsvert. Un parrunajiet ar savu tanti, ko darit talak.
Tobrid, kamer meitene sprieda, veda tikai vinai saprotamus argumentus, pavasara mezs paradijas sava manigaja izskata…
Vina riebums slepas jauna pui?a izskata, kur? sabojaja tik brini?kigu mirkli. Vin? iznaca no nekurienes. Ragana vinu nebutu pamanijusi, ja ?is nelietis vinu nebutu satveris aiz vietas zem muguras. Alise tikko ieraudzija viena ?ausmigi reta zieda sakni un vaca to. Un tad smagas plaukstas krita vieta, kas parastajiem cilvekiem ir paredzeta piedzivojumu izjutai, bet raganam – nepatik?anam.
Jebkura nesaprotama situacija Alisija ka tantes cieniga skolniece vienmer vispirms vinu piekava, bet pec tam skaidroja, kapec. Bet, ta ka no kompromitejo?as pozicijas nebija iespejams pietiekami atri izrauties, meitene satvera rokas turamo un apgriezas un uzlika puisim uz ausim. Vin? bija parsteigts, atlaida pirkstus un parsteigts apsedas zeme. No zem zemes gabaliem, kas ka smeretas nudeles karajas uz blondas galvas, vina raudzijas dzintara-medus acis. Vina butu varejusi zveret uz savas tantes iecienitako pelnu trauku, ka pamanijusi tajas pirmatnejas uguns uzliesmojumu.
Puisis ar riebumu izsplava kadu zales gabalu un saka celties. Izskatijas vairak neka draudigi, ar platiem pleciem, atletisku augumu un augumu… Ja, labs augums, par pusotru galvu garaka par vinu. Kad vin? nokratija zemes paliekas no saviem matiem, kas saule mirdzeja tira platina nokrasa, atvera muti un zema, bet diezgan patikama balsi saka izteikt, kada vina ir psihotiska histerija, meitene neiztureja. to.
Ta ka vina bija ragana lidz sirds dzilumiem, ari ?aja gadijuma vina vienmer vispirms lamajas un tikai pec tam skaidroja, kapec tie?i. Ir principiali nepareizi burvi nervozet, jo vinai var but asa mele un laba iztele. Tatad, veledama laulibas parkapejam zagas, lidz vinu piemekleja nave, meitene pacela no zemes slotu un, nesapratusi gaisu, metas prom no trok?nainas blondines.
Es atgriezos ipa?uma, kad saule krasoja debesis maiga persiku krasa. Vina nogurusi iekrita gulta un tad, atcerejusies lietas, kas vel bija vinas somas, gaudoja. Vina paskatijas uz audekla maisinu, kuru bija cie?i piebazusi ar dazadam zalitem, kuras ik pa reizei nosutis mammai, un saprata, ka ir par agru atpusties.
Pie gulamistabas durvim atskaneja klusi klauvejieni. Brunete izkapa no gultas un atvera to. Greta ar skumju seju staveja uz sliek?na:
– Maza, ej uz otro stavu uz Gregorija kabinetu. Vin? velas runat.
3. nodala
Gregorijs guleja uz neliela divana sava kabineta un bezmerkigi meta gumijas bumbu pret sienu. Drauga vestule vinu neiepriecinaja, neiepriecinaja un neiepriecinaja. Vin? varetu veleties sekretari, bet puisi. Speciga, izturiga, gudra, nevis vejaina ragana, kas uzleca uz slotas un atceras, ka vinu sauc. Vismaz vina bija vecaka, vinai bija divdesmit cetri gadi, un vina pat nekur nestradaja. Pazina noteikti cuku iestadija, bet patiesiba izradijas, ka vin? teleportejas.
Un pat nebija ta, ka meitene bija ragana; vin? izturejas pret viniem labi, kaut ari nemileja vinus. Beidz, reiz, es mileju. Tas viss bija tikai pieredzes trukuma del. Un, lai cik spejiga vina butu, vinai bus gruti pielagoties tik nemieriga burvja dzivei. Turklat atkal speku konflikts. No vestules kluva skaidrs, ka vina nav no tam, kas kluses, ja magija netiks gala, tapec vina un vinas burvestibas dosies visur, kur tas nav nepiecie?ams.
Magija un burviba nekad nekonflikteja, tacu bija liela at?kiriba. Burvji var parveidot energiju, raganas un burvji piesauc eksistences spekus, maina upju virzienu un rada augligas zemes. Ja burvji nodarbojas ar zinatni, tad burvestiba saknojas ?amanu ritualos. Nav slikti, tie vienkar?i ir at?kirigi.
Un ari vecums, vecums…
Vin? ar speku raidija bumbu pret sienu. Sapratu. Pukiem, vecums, pieredze. Vissvarigakais ?eit ir pieteikuma iesniedzeja dzimums. Vinam nepatika ?adas teta meitas, tas vienmer radija problemas, dazreiz ar sirdslietam, dazreiz ar moralam lietam. Ipa?uma ipa?niecei ragana nez kapec ?kita ?aura un savtiga meitene. Vina ir skaista un zina, ka izmantot savu izskatu un ?armu. Un vinas aizvainota seja burvim radija neticamu gandarijumu, kad vin? nesaka skrapet komplimentus un apliecinajumus, ka nevaretu lugt labaku paligu. Ja vinas teva maja viss bija versts uz sikas burves kaprizem, tad pie vina tas netika gaidits.
Ta meistars ieradas ar dalitam jutam. Ne. Ne jau jauktas, bet launas. Kad viss noiet greizi, vina draugs, pretrunigi vertetais rezisors un iluziju burvis, vienmer flegmatiski atkarto, ka vajag atpusties un izklaideties, var pat uzpipet. Un skatities. Gregorijam nepatika neasas, bet laba tabaka un konjaks, iespejams. Glevuliba, ka ari drauga balss mana galva cuksteja, lai vartos un leja uz biblioteku pec alkohola, tapec izradi butu interesantak skatities. Un ka?kiba mani pagruda aiz rokas un piedavaja izbaudit depresiju.
Burvim nepatika ne viens, ne otrs. Bet man patika tur gulet un bezmerkigi mest bumbu pa sienu, it ipa?i, ja iedomajos, ka metu saburzitu drauga vestuli. Lai gan Tadeu?s Gordons bija vina teva draugs, nevis Gregorijs. Tacu pieklajiba audzinatais zens neuzdro?inajas to izradit. Man pat nav vele?anas iet pusdienas. Lai gan vajag nokapt un iepazities, citadi bija agrs rits, tikko gatavojos doties uz pilsetu, un te tada davana pie kajam.
"Gregorij, mans zens," cuksteja balss aiz durvim. – Nac pusdienas.
"Es neesmu izsalcis," virietis vienaldzigi atbildeja. Ja Greta kluva kurla, tad ta nebija tados brizos.
“Un es izcepu kir?u piragu, tavu milako,” sieviete cuksteja. – Nonac leja…
– Esmu aiznemta, vakara paedi?u…
Virietis netrapija un ar bumbu trapija pa durvju rami. Gumijas bumbina triumfejo?i nokrita un lidoja pari galdam un ara pa atverto logu. Vil?anas noputa. Un durvis saka histeriski cikstet. Atslegas caurums iesaucas un uz sliek?na paradijas majkalpotaja ar rajienu rokas.
"Ak, jus nepatikamais zens," vina igni iesaka, "cik reizu lai es tev teik?u, lai neuzdro?inies izlaist pusdienas un vakarinas." Kapec tu te iesledzies ka vecs einuhs…
"Auklite…" burvis sacija, nobolidams acis, "nu, cik reizu es varu teikt: ja tas ir aizverts, nav nepiecie?ams ielauzties." ?is ir mans birojs…
– Un tu esi mans skolnieks! – Greta draudigi teica, uzsitot ediena piegadi uz galda. Tik loti, ka cukurtraukam pazuda vaks. – Nu, sedies est, ak, tev nav mak?keres.
Gregorijs noguris noputas un apsedas pie rakstamgalda. Majas saimniece novaca manuskriptus, vestules un zinojumus, visu sametot viena kaudze uz malas. Virietis nobolija acis: visu ritu vin? kartoja policijas zinojumus, lai lidz pusdienam tie atkal klutu par bezveidigu papiru kaudzi. Vina izvilka no priek?auta lupatu un devas pulet kreslu roku balstus. Vina satvera atverto gramatu un aizcirta to ciet. Bet vinam nebija laika atstat gramatzimi. Vina piegaja pie bibliotekas kabineta un, meginot veco sejumu stumt augstak, saka lekat aug?a un leja. Es uzsplavu uz bezceribu un noliku to plaukta.
Burvis paskatijas uz savam pusdienam un saprata, ka vin? tomer grib est. Turklat trusis izradijas veiksmigaks neka jebkad agrak. Varbut par tadu cepeti varetu Gretai piedot vinas netaktiskumu.
"Un ragana bus labaka par tevi," veca sieviete izsmeja. "Kad vina mani sauca vakarinas, vina pat neattaisnojas."
– Ka tev vina patik? – virietis domigi paskatijas uz trekno galas gabalu un iebaza to mute.
– Nav slikti. Pieticigs un diezgan labi audzinats, vinas skatiens skaneja: "Ne ka dazi…" – pirmo reizi karalvalsts dienvidos. Man loti patika tava siltumnica…
"Tava siltumnica…" students sarkastiski partrauca. "Es jau sen partraucu tur audzet indigas ?kirnes, jo ik pa bridim tur megina salasit zalumus zupai."
"Lai ta butu…" vina smaidot piekrita. – Paradija vinai slepeno eju uz maju. Nu nebeda uz mani. Kapec meitene skriet pa ielu uz virtuvi?
"Un uz laboratoriju…" brunete neapmierinati piebilda.
"Ne, mans dargais," veca sieviete paskatijas zem divana un izvilka vairakas glazes konjaka. – Laboratoriju, poligonu un ierocu telpu paradisi pats. Citadi es atkal saplesi?u pudeles, nometi?u duncus, un tu smelsies vel menesi.
Burvis apmierinati pasmaidija. Piragu pabeidzu, nomazgaju ar zalu teju un izstiepju. Vin? piecelas no galda un pagriezas pret logu. Vin? piespieda brilles sev preti un sarkastiski teica:
"Bet ragana beg no mums," lauka aiz muizas staveja figura zila kleita un tum?a apmetni. Vina griezas ap slotu, skaidri piesaucot to kartiba.
"Nu, labi," veca kundze atbildeja tikpat sarkastiski, "es devos pastaigaties un ari pajautaju, vai tas ir pareizi."
Gregorijs ?aubigi pacela uzaci. Vin? neredzeja tadu apzinu jaunaja burve. Un lidz vakaram vin? par to visu laimigi aizmirsa, jo bija gatavs likt deribas uz vecvecmaminas Hortenses viltus zokli; Vorti?as pilseta vel nebija redzejusi tik burvigu raganas un vietejo iedzivotaju tik?anos.
4. nodala
Maja smarzoja pec melanholijas. Tas apmetas tum?akajos sturos, kas dienas laika tika krasoti ar saules gaismu. Iestajoties kreslai, ipa?ums mainijas: pazuda senatnes plivurs, atklajot neizskatigus nolaidibas mirklus, akmens pakapieni kluva raupjaki, slepjot silto klin?u ?armu, koks vaideja. Tas dziedaja ilgsto?i un aizvainots, skrapejot plaukstas, kas pieskaras margam.
Otraja stava stavi cuksteja. Katrs delis stastija melus, ka planais papedis bija izspiedies cauri mikstajam parklajumam. Sienas bija lidz pirkstiem aukstas, it ka stastot, ka vajag atvert pagrabos eso?as ventilacijas atveres, izkratit paklajus, atvert logus un izpust ?o mitro aromatu. Vitraza preti kapnem sasala dulkainas stikla pleves. Tie ir jatira ar udeni un etiki. Kad Alisijai bija trispadsmit, vina ar mati ciemojas pie kada attala radinieka. Tur pat nebija majas, tikai neliela majina. Un kalpu nebija. Tad vina ar mammu gatavoja un tirija pa?as, un visu darija savam rokam. Alise atceras ?os logus, ka rudeni tos jau klaja migla, un no ramjiem naca bezdievigs caurvejs un bija jaaizpilda spraugas ar sunam, tad kluva siltaks. Un pavasari nonemiet visus gruzus, at?kaidiet etiki udeni, pievienojiet dazus pilienus ziedu ellas, lai iznicinatu esences skabumu. Trispadsmit gados ragana nezinaja, ka vini neciemojas, bet slepjas, jo karaliska pratinataja darbs bija bistams un apdraudeja galvenokart gimeni.
Alise atgruda atminas un nogludinaja kleitas malu. Vina pieklauveja pie durvim. Vina veltija laiku, pargerbas tum?i zala terpa ar ?okolades mezginem uz krutim un sapineja matus. Tads virietis vel nav dzimis, kura del vina liegs sev mazus priekus. Tevs vienmer bija dusmigs, kad vina milota meita tracinajas lidz pedejai minutei pirms svarigiem notikumiem. Es biju dusmigs, bet es nevareju neko darit. Tapec meitene darba deveja priek?a paradijas loti pieklajiga izskata: satina kleita, bobs kakla izgriezums, samta kurpes, minimali rotaslietas. Vina uztvera pie galda sedo?a virie?a parsteigto skatienu. Likas, ka vin? vinu ieraudzija pirmo reizi: vin? gaja no vinas sejas uz vinas tievo kaklu un uzkavejas ilgak, neka nepiecie?ams, pie kakla izgriezuma. Kadu iemeslu del tas lika maniem vaigiem vai ausim dedzinat.
Ari meitene neliedza sev apceri. Maksligaja gaisma muizas ipa?nieks ?kita vecaks, vai ari kada loma bija topo?ajiem rugajiem? Mati ir tum?i, vilnaini, rupji. Un acis, gandriz tumsa, kas apnem, pievelk, un tas dzilumos mit intereses dzirksteles? Parsteidzo?i plani pirksti, bet ada izskatas raupja, it ka ?im rokam butu pieradums turet nevis vijoles loku, bet gan bastarda zobenu. Majas krekls ar atvertu apkakli, kas slepa atletisku ladi.
Alisija atzina, labi. Un burvis to zina. Vin? labi zina, kas patik sievietem. Es neesmu parliecinata, ka vina to izmanto, tacu no launa smina, kas skara vinas lupu kaktinu, vina saprata, ka izmanto priek?rocibas. Ja vini butu satiku?ies dazados apstaklos, ?is virietis butu ieinteresejis biju?a karaliska pratinataja meitu.
"Raganas saimniece, vai jus pazistat ?o cilveku?"
Tad ragana pamanija tik velas sarunas iemeslu. Blondine sedeja ar saburzitu seju, salicis rokas zem padusem. Piedzeries skatiens dusmigs meginaja izdegt gan Stenliju, gan vinu. Oho, bet bez fiziska parakuma vin? nebija tik augstpratigs.
"Ne," balss ir maiga un augstpratiga. It ka nirgajoties, vina salika rokas uz krutim, tadejadi izcelot ?is krutis. Lai piebeigtu sarunu biedrus, vina ari izaicino?i pacela uzaci.
– Vin? melo… Hic… Vin? melo! – velais viesis noelsas vai nu ar sa?utumu, vai ar zagas. – ?i… zagas vina noladeja mani meza.
"Tu un es nekastijamies balles un nedzeram Bruder?afta, ta ka tu kluvi man pazistams," Alisija gausi un vienaldzigi atcirta.
"Raganas saimniece," samtains baritons un viegls pieskariens sagatavei uz kedes ar izdomatu scenariju, "vai tas ir jusu lasts, kas karajas uz meistara?"
Nebija jegas atbildet, biroja nebija nevienas citas raganas. Burvis ir pilnigi parliecinats, kura rokas ir ?is lasts, tapec jaunakais Gordons tikai paraustija plecus.
"Varbut tu butu tik laipns un…" vin? nepabeidza, paversa acis uz blondo un atliecas kresla, cerot beigt skatities priek?nesumu. Meitene nepievila:
"Tas paries pats no sevis, kad vin? nozelos grekus."
– Tev ir… hic janonem! – blondine paveleja.
Alise neatcerejas nekadus paradus, turklat vina bija parliecinata, ka nav uzkrajusi procentus par visiem nozimigajiem: laulibas, meitas un religiskajiem.
– Kapec tevi noladeja? – Gregorijs izradija zinkari, noliecies uz priek?u un satveris rokas. Vin? atbalstija tiem zodu. – Nac, Erik, ka ar tevi?
– Vina ielidoja mani hic. Vina man pera, zagas, un noladeja… zagas. Es neko nedariju…
– Vai esat ne tikai meistars, bet ari stastnieks? – meitene bija nepatiesi parsteigta. Burvis dusmigi paskatijas uz noladeto. Vin? izdvesa.
"Tatad jus nevarat mainit savu lastu?" – virietis jautaja ar viltus tikuma masku. Alise jutas neerti no ?i nemitiga bezdibena melno acu skatiena ka ezera diki, kura tik loti patik slikt paterejo?am meitenem. Bet, atgadinot sev, ka vina ir ragana un pratinataja meita, kuras arsenala bija sliktakas grimases, meitene pacela zodu, dodot majienu uz noraido?u atbildi.
Virietis paraustija plecus. Vin? staigaja ar saviem muzikalajiem pirkstiem gar galda virsmas malu, izsitot nepazistamu melodiju, un tad Alise nodrebeja. No pieskar?anas kadam citam, tik neaptveramai magijai, viss vinas iek?iene saritinajas kamola. Mitras zemes aromats, savvalas rozmarins… Krustnaglinu pikanta gar?a, kas kairina meles galu…
Eriks paraustija un atmeta galvu atpakal. Vin? bija satricinats. Vin? lamaja caur zobiem un deguns saka asinot. Alisija ?oketa veroja metamorfozes, kas parnema blondo. Un vina nodrebeja no aukstuma, kas izplatijas biroja. Vinas darba devejs atcela lastu ar garlaicigu skatienu.
"Izbeidz," ragana to neiztureja. – Kapec tu… Vinam sap…
Nepazistamais speks norima, paklausidams burvim. Tas saritinajas cie?os gredzenos un apmetas uz mebelem. Vina smarzoja tik reibino?i patikami, bet tagad uz lupam bija jutama asinu un pelnu gar?a.
– Jus atteicaties filmet…
Alise atteicas no godiguma. Lasti vinu nenogalinaja, bet burvji, kas meginaja iznicinat raganu saites, to nogalinaja. Vina pieskaras blondines apzinai, vinam viss bija kartiba. Izelpots…
Suliga zales gar?a vasaras sakuma, gri?li… Akas avots, kura udens salst zobus. Vinas speks piepilda telpu ka dzila upe. Vina ?ai majai ir sve?a, un vin?, to nogar?ojis, smagi nopu?as. Un vina kunga magijas pedas un skaidinas saritinas ka kugu auklas un rapo prom ka labi paedu?as cuskas. Alisija sakoz zobus, lai nesniegtu tiem roku, nepaceltu noslepumainibas plivuru, uzzinot, kada davana ir vinas darba devejam. Vin? savaldas, atkapjas un uzmanigi norauj puisim sava speka apseju.
"Pagaidiet koridora," Stenlijs vesi sacija. Balss, kas zvana galva ka zvans, rada velmi apsegties ar rokam.
Ragana ar trico?u roku pieskaras durvju rokturim. Vina iznaca ara un atspiedas pret sienu. Vinas darba devejs acimredzot ir traks cilveks, ja, neskatoties uz speku konfliktu, vin? saka atcelt lastu. Vai ari ta bija laba maciba, ko pasniedza tikai vinai?
Durvis pek?ni atveras. Izspurusi blondine paskatijas uz vinu ar izsmejo?u skatienu. Tas man radija velmi velreiz vinu noladet vai, arkartejos gadijumos, svetit. Un svetiba uz raganas lupam joprojam ir davana.
"Kuce," vin? elpoja.
"Informators," meitene nepalika parada.
– Ragana! – vin? pardomaja, vin? un Alise pamanija, ka ar ?adu intonaciju vini parasti izmet daudz aizskaro?akus vardus.
"Atcerieties to nakamreiz, kad velaties kadam pieskarties." Vina varetu but ari ragana…
Vin? neatbildeja. Vin? pacela zodu un aizgaja. Un no biroja atskaneja darba deveja balss:
– Jautajiet…
5. nodala
"Speka demonstre?ana nebija nepiecie?ama," ragana teica, aizcirtot durvis. Gracioza kustiba vina apsedas viesu kresla, sakrustojusi kajas. Kleita, kas nebija pieradusi pie ?adiem pagriezieniem, uzkapa un atsedza meitenes kaju. Gregorijs neatstaja to nepamanitu un dailrunigi uzmeta vinai skatienu. Meitene juta interesi un, tapat ka jebkura kartiga meitene, nebutu samulsusi. Ne. Tas tikai erti triskar?ojas.
"Es tevi neaicinaju apsesties," burvis deva majienu, sirdi smejoties par ?o spitigo burvi. Tacu vina atri vien atjedzas no vina speka pieskariena. Interesanti, vai vina atpazina, ka vinas priek?a ir nekromants? Vai ari ar pieredzi nepietiek, lai no pirma acu uzmetiena noteiktu davanas identitati? Vai ari tas viss tika provocets ar vienu merki, ko burve sasniedza?
"Man nevajag ielugumu no virie?a, kur? nepulejas piecelties, kad istaba ienaca meitene," vina atcirta, smaidot un radot pat zobus. Nevajadzes ilgi ko?lat ?os. Un nekromants pek?ni saprata, ka ?aja dzive var izturet jebko: miru?u virieti smaga maja, macibu no lauzta deguna, pat trimdu, bet noteikti ne raganu labakajos gados.
“Tu strada mana laba,” smalki atgadinaja Gregorijs, radot domu, ka vinu profesionalajas attiecibas nav virie?a un sievietes. Tikai darba devejs un padotais. Bet ragana to nenoverteja.
"Ja mana atmina mani nevil," vina domigi skatijas ara pa logu aiz muguras, "es stradaju pie jums kop? ritdienas astonos no rita." Un tagad es dro?i vien esmu viesis…
– Un ka viesis jus nolemat izradit savu cienu pret mani, metot lastus dazados virzienos?
Kopuma meitenei paveicas, ka vina saskrejas ar Eriku. Lai gan pilsetas gubernatora dels bija rets nelietis, zinot savu greku sarakstu, vin? nesaka skandalu. Es ierados un saskaros ar faktu: ?eit es esmu un ?eit ir lasts. Bet tas nenozimeja, ka Gregorijs izbegs no kludas. Vin? piecelas un pagriezas pret logu. Vinam ?kita, ka ?adi vin? izskatisies iespaidigak, tacu patiesiba vin? vienkar?i nevareja parvaret velmi paskatities uz vinas kailajam potitem.
"Tu pat neesi pavadijis dienu mana ipa?uma, un jus jau esat radijis nepatik?anas," saule pazuda aiz kokiem un vakara vesums ar tievu struklu ienaca biroja. “Jums jasaprot, es nelabo?u jusu kludas, nemaksa?u kompensaciju un neizvedi?u jus no nepatik?anam. Es neesmu tavs tevs…
Kresls pacelas atpakal. Papezu klik?kis uz parketa, svarku ?alkona. Vina pienaca un ari ielukojas vakara kresla. Degunu kutinaja abelu ziedu aromats ar mandelu rugtumu. Vai tas ir vinas smarzas vai ari raganas speka smarza, kas ir pirmatneja dziviba?
"Ja, tu neesi mans tevs," vina nolaizija lupas, kas kresla mirdzeja ar ko?i zib?niem, "tapec labak mums vienoties, neka sabojat viens otra dzivi."
