Gregorijs paspera asu soli. Lai starp tam nebutu brivas vietas. Vin? cereja ar to samulsinat burvi, bet uz vinas lupam uzplauka viltigs smaids. Burvis pacela uzaci un, it ka parbaudot drosmi, pieskaras vina zodam, liekot meitenei pacelt acis. Pirksti nezeligi apdedzinaja karstuma, un caur asinim izplatijas uguns vilnis.
– Nekaunigs? – virietis jautaja, nenoversdams skatienu no smaragda acu mirdzuma, kura dejoja raganas liesma. Vel viens solis bezdibeni, lai nonaktu vinas burvestibu atbalsos.
“Godigi…” meitene izdvesa, un vinas elpa, kas skara burvi, kluva vel karstaka. Vin? vareja zveret, ka ari ragana juta ?o uguni un izprovoceja to. – Un godigi, es piedavaju abpuseji izdevigu sadarbibu.
Vina neatkapas, it ka parbaudot viena panemta virie?a pieklajibas speku. Zinaju, ka tas ir kaitino?i, bet spele bija valdzino?a. Gregorijs ari varetu spelet. Vin? piegaja vel tuvak, vinu kermenim gandriz pieskaroties. Vin? cuksteja, pieliecies pie kakla:
– Pie ka tu tagad strada?
"Indes un pretlidzekli," ragana gurdeni atbildeja ar elpu, uzliekot savu tievo plaukstu vinam uz krutim. Vina skreja ar pirkstiem no vienas pogas uz otru, apklusa, grozijas, meginot atpogat. Gregorija redze kluva blava, un caur vina asinim izplatijas nekontrolejama speka vilnis. Vin? aizvera plakstinus, parliecinadams sevi, ka tikai meitenes burvestiba uz vinu atstaja tadu iespaidu, tadas ir raganas, dzivibas iemiesojums tas augstakaja izpausme, un vinam, naves burvim, vina loti pietrukst, tapec vin?. piedzeras no tuvuma.
"Tada gadijuma jus varetu intereset apskatit manu kolekciju," Stenlijs ieteica, attalinoties un apsedies kresla. Meitene atspiedas ar muguras lejasdalu pret galda malu un, nemainot sejas izteiksmi, precizeja:
– Tik liels? – tas skaneja ar kadu ne?kistu majienu.
“Reti,” virietis uzskatija par svarigu uzsvert, izkliedejot galva viskozo miglu.
"Tas butu gods," ragana labveligi atbildeja, nenolaizot acis no vina.
Gregorijs pamanija, ka vinu saruna neparaug sprediki par morales macibam, bet gan draudziga saruna. Ragana paradija raksturu, vin? bukseja un spieda ar speku. Visticamak, ja, viniem ir vieglak vienoties, neka sabojat viens otra dzivi. Un meitenes neapdomiga drosme bija valdzino?a. Vai nu pratinataja audzina?ana deva tadus auglus, vai raganas speks. Lai ka ari butu, vin? vairs nejutas aizkaitinats pret vinu. Uztraukums? Varbut… Lidzjutiba? Kapec ne.
– Cik tev gadu? – virietis veroja raganu klusi solojam gar gramatu skapjiem, svarku ?alkonu un gramatu galapapiru pieskarienu.
– Un cik tu dotu? – Vina pagriezas un no vinas pleca nokrit apjomiga tum?i brunu matu bize, kas karajas mugura. Graciozi, cirtaini pavedieni pie deniniem uzsver kakla trauslumu un pienaino adu.
"Patiesiba es to nedo?u vispar…" Gregorijs noliek pulksteni uz galda un dodas pie galda ar alkoholu. Kristala karafes ar konjaku un viskiju, elegantas elfu vina pudeles. Vin? parbrauc ar pirkstu par katru no tiem, izveloties, ko meitenei piedavat, un samierinas ar dzirksto?o abolu ar ziedu aromatu. "Ar jums, raganam, jus ne par ko nevarat but parliecinati, un vel jo mazak, kad esat vecs."
Vina pasmaida un panem dzeriena glazi no vina rokam. Uz bridi smalks adas pieskariens adai, un virietis atkal sajut ?o notieko?a nerealitati, asinis varas un reibums, it ka pec divam konjaka pudelem.
"Blarian…" meitene saka pec pirma malka, ar pirksta galu izbrauc gar stikla malu, liekot kristalam dziedat, un lenam laiza lupas. – Desmit gadi, ne mazak. Tikai ?aja ieleja vini razo abolu vinu. Te ir ziemeli, vinogas neaug, tas glabj ziemas abelu ?kirnes, bet piesucinatas ar medus lasiti, lidz ar to ziedu aromats…
"Apsveicami," Gregorijs apsezas preteja kresla. – Tatad…
"Divdesmit cetri," ragana partrauc, joprojam atgriezoties pie vina jautajuma, bet tikai tad, lai uzdotu savu. – Un tu?
"Trisdesmit," virietis mierigi sacija, un meitene, iedzerusi vel vienu malku vina, turpinaja:
– Ko tu dariji mana vecuma?
"Es apspiedu sacel?anos uz austrumu robezas," vin? sveicina ar biezu glazi un uznemas iniciativu. – Ko tu darisi maneja?
"Es atver?u eliksiru veikalu, panem?u brunurupuci un uzpipe?u pipi."
– Kapec brunurupucis? – burvis to nopirka.
– Tatad parejie neradija nekadus jautajumus? – vina smaida dazados veidos: ka tagad, palaidnigi un atklati, ka slikta ciema meitene; ka jau vakara sakuma – slinks un nicino?s. Vinai, iespejams, nav palicis neviens smaids, un ir divaini, ka Gregorijs velas tos redzet.
Viss radija jautajumus, bet Stenlijs vel nevareja uzdot to, kas vinu intereseja. Vini nav tik tuvu, lai ragana godigi atbildetu, vai vinai ir plani preceties, jo vinas iera?anas izskatas loti aizdomiga. Un Gregorijs ?is domas ipa?i lava savam tevam, kur? vareja vinu labi planot.
– Ta bija, bet vai tas nav loti ?okejo?i brunurupucim? – Tagad vin? ar izglitojo?u interesi apskatija meiteni.
– Es esmu ragana, kadu majdzivnieku man vajadzetu iegut, lai uzsvertu savu statusu? – Vina viltigi piemiedz.
– Melns kakis?
“Tas ir nogurdino?i…” Alise kluse un pek?ni partrauc jautribu nopietnaka balsi. – Jautajiet, vai velaties…
Vina nav stulba, tas ir pluss. Vienkar?i… Varbut minuss.
– Kapec tu ta izlemi? – ?is jautajums nebija vina seja, vai ne?
– visi jauta. Un es visiem atbildu, ka neesmu radits laulibam, tadi ka es dod priek?roku but laimigiem.
– Vai lauliba un laime ir viens otru izsledzo?i jedzieni?
"Man ja," vina ieskatas caurspidigaja dzintara ?kidruma. "Es nezinu, ka izbegt no sava teva aizbildnibas, bet es noteikti neie?u sve?inieka aizbildnieciba."
– Ja tu iemilesies?
– Burvi, vai jus nezinat, ka raganai ir simtiem reizu vieglak atrast nepatik?anas neka vienreiz satikt milestibu?
Gregorijs pielava, ka meitene vienkar?i mekle nepareiza vieta vai rikojas nepareizi.
Pec pusstundas, kad vin? bija apguvis visu darba veik?anai nepiecie?amo, burve devas majup. Gandriz pie sliek?na burvis pamanija:
"Pieskarties, raganas kundze," deva majienu, ka vin? piekrit sarunam.
– Alise, – burve vienaldzigi piedavaja, – un es dodu priek?roku matam, burvju kungs…
– Gregorijs… Sauc mani par Gregoriju…
Durvis klusi aizveras, un kabineta joprojam bija jutams smalks, netverams abelu ziedu aromats ar mandelu rugtuma nokrasu. Gregorijs viena raviena izdzera glazi alkohola un atspiedas kresla. Vin? izberzeja acis. Vina galva ir tada vieglpratiba, ka vieglak nekerties pie lietas, bet nekromants spitigi atver korpusu ar tintes pildspalvam un iznem biezu reljefu papiru. Un pec stundas, nolemis pastaigaties pa darzu un parbaudit, ko ragana dara, Stenlijs uz sava sliek?na sastop sirmu virieti. Doma, ka vinam joprojam nav laika parbaudit piebuves aizsargajo?os piekarinus, uzplaiksni ka zurkas aste bedre. Un dumakains baritons griezas cauri siltas nakts tumsai:
– Es sanemu miru?u sievieti, vai tu to man iedosi?
6. nodala
?erifs Frenks Talbots bija pamatigs un nedaudz pedantisks virietis, jau piecdesmit se?us gadus vecs. Vina pamatigums slepjas vina nevele?anas kaut ko izlemt skrie?anas laika. Ja vin? keras pie lietas, vin? lenam tuvojas tai, verigi paskatijas un no?naukaja ka vecs, pieredzejis kakis. Vin? nicinaja iedomibu un nevareja ciest savu tiesu medicinas ekspertu, kur?, ka liktenis, bija vina pilnigs pretstats.
Policista pedantisms daudzus iedzina lidz malai, vajpratam vai karatavam. Bet tikai pateicoties vinam, vin? sedeja pa?a Vorti?as izpildvaras aug?gala. Vina manija, ar kadu vin? veica savu darbu, vina padotos piespieda sirdslekmes. Tikai tapec vin? joprojam stradaja tuksnesi, nevis ienema augsta ranga policijas priek?nieka amatu galvaspilseta. Vin? par to nebija sarugtinats un biezi jokoja, ka labak but gulbim maza ezera neka kaijai milziga jura.
Virietim ari loti patika pipet. Nevis cigarus, ka tagad pienemts, bet pipi. ?aja procesa vareja redzet ari vina koncentre?anos. Vin? vienmer apsedas viena kresla Gregorija biblioteka, izvilka no krutim tabaku un lenam keras pie lietas. Vina uzmanibu nenoversa saimnieka piedavatais dzins, lidz peleki dumi saka sasniegt atverto logu.
"No jums nav zinu, laujiet man pa?am apskatities," vin? teica, saspiezot telefonu starp zobiem un panemot glazi no galda. – Nekas jauns?
Gregorijs iegrima preteja kresla, panema glazi alkohola un verigi skatijas uz pusmuza virieti. Vin? pasmaidija, bet acis palika aukstas. Kopa ?is paris radija ?ausmino?u skatu. Bet, neskatoties uz visam profesionalajam deformacijam, ?erifs bija labs cilveks. Iespejams, vienigais ?aja pilseta cen?as panakt patiesibu. Un, lai gan vina rupjais komunikacijas veids atbaida daudzus, vin? bija tas, kur? bija tur, kad Gregorijs nezinaja, ko darit ar visu mantojumu un naves gadijumiem.
Vina tevs aizgaja, kad Gregorijam bija divdesmit. Absurda nave parsteidza ne tikai pa?u Stenliju, bet ari vina mantinieku. Iekrit no zirga aiza. Nemot vera, ka vecais virs bija vairak neka labs burvis, tas izraisija neuzticibu. Lai ka ari butu, nekadas vardarbigas naves pedas no ribas iesprudu?as trakas bultas vai indes netika atrastas. Vini rupigi mekleja.
"Izmeginaju visu iespejamo," skumji atzina majas ipa?nieks. “?i nave neat?kiras no iepriek?ejam. Nevis slepkaviba, ne sainde?anas, bet vienkar?a sakritiba. Tas nav man jastasta. ?kiet, ka kermenis ir pareizi miris. Nu, asinsvada plisums, padomajiet, meitenei nav pat divdesmit, slikta iedzimtiba, ta teica jusu eksperts?
"Noraujiet manam ekspertam rokas un iebaziet tas…" vin? dusmigi nomurminaja. – ?is brutgans spele uz vairakiem vartiem, izmest no iecirkna nav iespejams, mera vinu loti mil. Viniem ir sava veida naudas bizness. Kopa ieguldijam viesnicu kedes celtnieciba. Kapec tu teici, ka ta ?kiet?
Burvis saravas… Vin? nevareja izskaidrot visu to domu un pienemumu virkni. Es vienkar?i sajutu notikumu pretigo nepareizibu.
"Es esmu tikai nekromants, kur? parbauda likus un, ja iespejams, tos izcel," vin? noplatija rokas, gandriz iz?lakstidams alkoholu. "Es varu vinus nopratinat, uzzinat jaunakos notikumus, bet neko vairak."
Pats nekromants nesaprata, kas vinu satrauca par jaunu meitenu navi. Tie nav lidzigi, naves celoni visi ir dazadi: asinsvada plisums, anafilaktiskais ?oks, trombs, duriens bordeli, laupi?ana. Ja, tas viss var vienkar?i notikt. Bet kapec tikai ar meitenem? Kapec ta ir stiep?anas, bet vai pastav ciklisks modelis?
"Es neesmu karaliskais asinssuns," burvis turpinaja, domadams, "man nav piekluves pedejam domam par miru?ajiem, iespejams, atminam." Lai gan ari ne mans profils…
– Kuru? – it ka nojaustot pedas, ?erifs tuvojas. Dzina glaze parcelas uz roku balstu.
Stenlijs par to domaja. Menalists ?aja jautajuma nepalidz, vini strada ar dzivajiem. Varbut paregotaji vai paregotaji palidzetu, bet pat vini vairak skatas uz priek?u. Alternativi, burvji. Bet burvis maz saprata par vinu burvestibam. Vin? izteica ?o ideju.
"Runajot par burvjiem…" Frenks jegpilni apstajas, laujot Gregorijam to izdomat pa?am. Nebija ?aubu, ka sirmais intrigants jau apzinajas. Sikaka informacija bija interesanta, tacu Stenlijs nekavejoties nolema paskaidrot, kapec ne.
Saskana ar neizteiktu likumu, seno laiku relikts, burvji un burvji tika nosaciti sadaliti gai?aja un tum?aja. At?kiribu ka tadu nebija. Tikai asins magija tika klasificeta ka tum?a. Tiesibas uz iespeju stradat ar vinu. Ar to a priori bija apveltiti nekromanti, eksorcisti, demonologi un, lai cik traki tas ari neizklausitos, dziednieki. Vinu darbs daleji bija balstits uz asins ritualiem. Burvjiem un raganam jabut licencei. Burve, kas nodarbojas ar nekromantiju, un tas nav nekas neparasts, sanema atlauju savai darbibai, un tai bija pienakums ik pec trim gadiem apstiprinat savu kvalifikaciju. Kapec tada diskriminacija? Jo vinu spejas nevareja but atkarigas no asins magijas. Piemeram, ka dziednieks var nonemt magisku lastu, iznemot, neizmantojot asinis? Nevar but. Un raganas vareja but tikai raganas, bez asinim vini atrada darbu jebkura joma: miksturas, pretlidzekli, flora, fauna, geologija, prognozes. Viniem vienmer ir izvele, bet, ja burvis ir dzimis eksorcists, vin? nevares stradat ar neko citu, artefakti un ta talak neskaitas. Un jo specigaks ir burvis vai ragana, jo lielaka iespeja, ka vinas spejas laus vinai pieskarties tum?ajai magijai.
Bet viena konkreta traka ragana bija viegla, davanas limenis normals, neparspilets. Nekromants teiktu, ka viduvejs, bet vin? baidijas sevi apdzit, jo viduveja ragana joprojam ir ragana. Un ?aja jautajuma no vinas nebus nekadas palidzibas.
– Labi, bet ko tu doma par ?im navem? – ?erifs velreiz jautaja, ceredams izspiest no Gregorija vismaz kadu pavedienu.
– Ja tas butu ritualas slepkavibas, mes butu redzeju?i mazak pievilcigus pecnaves gadijumus, lai gan atceraties to meiteni, kura pirms pusgada tika nodurta lidz navei piestatne? – virietis saka skali domat. – Izskatas pec rituala, bet parak neveikls, nepabeigts… Ja ?i butu serija, tad butu ari saskarsmes punkti, un turklat tas ir tikai visas miru?as meitenes… Tas ir tali, ne. Jus piekritat?
Sirmais virietis piekrito?i pamaja ar galvu.
"Es sliecos uzskatit, ka ta ir speka uzkra?ana," Frenks izlieca uzaci, prasot paskaidrojumus. “Pati nave ir milziga energijas atbrivo?ana, un, ja pilseta slepjas viduvejs burvis, videji kluss un neuzkrito?s, tad, iespejams, tada veida vin? palielina savu potencialu. Speku uz ilgu laiku var aizzimogot amuletos un artefaktos. Tas ir vienigais, kas vairak vai mazak summejas. Bet stasts smarzo pec vecas kapenes. Vai esi domajis par raksti?anu galvaspilsetai?
Talbots pamaja ar galvu. Ar zinamu noguruma enu acis vin? paskaidroja:
"Tas nav fakts, ka vini atbildes, bet, ja vini atbildes, viniem apniks parbaudit vietejo burvju kopienu." Es tam neredzu jegu. Mes pa?i to izdomasim.
– Pastasti man par serijveida slepkavam? – Stenlijs jautaja un tikmer domaja, ka reagetu ?erifs, ja vin?, izmantojot savus draudzigos sakarus, pats uzrakstitu galvaspilsetai.
"Serijveida slepkavas…" sirmais virietis uzsita ar pipi pie roku balsta.
Seriju vienmer raksturo atkarto?anas. Cietu?ajiem ir kaut kas kopigs. Ta nu viens trakais virietis ik pa laikam no cilveku pula izvelejas kadu aptaukoju?os virieti un, ievedot vinu vartos, pargrieza vinam rikli. Ikviena vin? redzeja savu tevu, kur? bija nogalinajis vina mati delirija tremens. Vai, piemeram, meitene-Dieva pienene nogalinaja vecakas sievietes, jo redzeja savas skolotajas navi bernunama. Serijveida slepkavibas ir netie?u faktoru kopums katra atsevi?ka gadijuma, kas norada uz slepkavas identitati.
– Tatad jus nevarat sakt izmekle?anu, pamatojoties uz ?o formulejumu? – Gregorijs atbalstija zodu uz dures.
– Bet ka? – sarunu biedrs nolika pipi un izvilka tabakas maisinu. – Vai atceries Rozalindu Kerro? Vina bija pirma, kas pazinoja, ka vinas meita ir nogalinata. Sieviete ieradas policijas iecirkni ar arsta sledzienu, kura bija teikts par plisu?u asinsvadu, un vinas meitas veselibas stavokli, kur slimibas vesture nekas tamlidzigs nebija. Es ?aubijos, ka arsts to varetu but palaidis garam vai neieverojis. Un tad Flismanu gimene un gimenes mate. Tad miru?a virs nak?noja zem vietnes sienam. Vai mates Bonti meitene. Kautina laika sadurts lidz navei. Ka tev iet, Gregorijs? Ka ?is naves gadijumus apvienot serija? Kas kopigs jaunai, kartigai meitenei un korumpetai meitenei? Un tad jums joprojam ir japierada, ka naves gadijumi dabisku iemeslu del ir slepkavibas.
– Kad tas sakas?
– Kerro vispirms. Tris gadi,” virietis uzputa pipi un vina kuplas uzacis satikas uz deguna tilta. – Bet tas ir tas gadijums, kad vini versas policijas iecirkni, un cik daudz citu… Redziet, nav iespejams pat izsekot, kur notikusi slepkaviba un kur nieru kolikas. Un veids. Vai jus zinat burvi, kur? bez pieskariena, amuletiem vai burvestibam var izraisit trauka parsprag?anu?
"Ta nenotiek," nekromants piekrita un pieversa skatienu ?erifa krekla izstieptajai apkaklei. Un vin? ir nervozs un vairak neka parasti, pat grozas ar drebem, kas ir gandriz naves spriedums vina pedantiskajam raksturam. – Jebkura magija atstaj pedas. Tas nozime, ka tas nebija burvis vai burvis, kas nogalinaja.
Viri apklusa. ?erifs staigaja pa biblioteku, apskatidams gramatu galapapirus. Skaista tik?anas Stenlija maja. Un pats ipa?ums meram ir ka dadzis aci. Vin? jau vairak neka vienu reizi bija piedavajis Gregorijam vinu izpardot par pasakainu naudu. Ja vin?, tapat ka vin?, plano buvet dzelzcelu, tad ipa?ums neiederesies attela. Un Stenlijam pieder ne tikai maja ar darzu, bet ari vairaki simti hektaru meza un kalnu pakajes. ?is ir liels dzekpots. Butu zel, ja puika saluztu un atteiktos no ?is vietas.
Ari vecais Stenlijs vairakas reizes noversa meru. Un viniem ar vinu bija draudzigakas attiecibas. Tapat ka pats Frenkijs. Ja nebutu vecakais Stenlijs, vin? tagad nebutu ?erifa kresla. Vin? ieradas jauns, augstpratigs, un neviens negribeja vinu uztvert nopietni. Tacu dzive vinu saveda kopa ar dzivespriecigu burvi, kur? ticeja. Vin? man deva iespeju stradat un izklut pasaule. Vispirms neliela detektivu agentura, bet pec tam kriminalas nodalas priek?nieka amats policija, un tad pedantisks zens atri uzlidoja uz aug?u, un vinam bija pardro?iba tur palikt.
7. nodala
Alise pamodas no avarijas virs galvas. Vina gribeja gaudot un apsegties ar spilvenu. Vina teva vecais sulainis Justs cieta no bezmiega lekmem un meginaja ar to inficet visus majsaimniecibas. Ipa?i meness naktis, kad ragana vinu tureja aizdomas par vilkaci, vin? ieviesa kartibu beninos un pagrabos. Taja pa?a laika tik pretigi parvietojot mebeles, ka parkets plisa ar mirsto?iem vaidiem. Ari tagad vina bija gatava svetit veco viru daudzus dzives gadus, tacu vina atcerejas, ka gul Stenlija muizas sparna.
Vina piecelas sedus gulta un drumi paskatijas apkart. Ta ne tikai izradijas draiska diena, bet ari nakts lika dzivot ilgi. Vina atmeta segu un ar basam kajam pieskaras aukstajai gridai. Pieskariens bija pratigs. Un ka ?i atturiba pietruka, runajot ar burvi. Vina negaidija no sevis tik bezjedzigu nekaunibu. Un labak neatcereties, ka vina flirteja ar ?o burvi. It ka svaigs gaiss skara smadzenes.
Sekoja vel divi sitieni. Meitene sastinga, nespedama saprast, kas notiek. Vina uzmanigi atvera uznem?anas telpas durvis un nodzesa ugunspukes. Piespiedusies pie gramatu plauktiem, vina pielida pie loga. Darza bija kluss. Dega tikai laternas. Nakamaja mirkli vina pamanija divas tum?as figuras, kas vilka aug?a pa galvenajam kapnem milzigu kasti. Iek?a.
Zagli? Vini parasti iznem, nevis piegada. Vai majas ipa?nieks nedzirdeja? Ko darit, ja jus nedzirdat? Vin? devas uz pilsetu vai iesledzas laboratorija. Un Greta? Vinai ir istaba otra majas sparna. Bet vismaz kadam vajadzetu pamosties no tada trok?na. Lai gan kads tikko pamodas. Meitene izsledza gaismu uznem?anas telpa un piegaja pie loga. Kadi cilveki vini ir?
Nolemusi, ka vinai ir vismaz burvestibas un vel divas pudeles ar paralizejo?u dziru, vina ar pirkstgaliem iegaja atpakal gulamistaba, novilka halatu no muguras, uzmeta to par pleciem un, cen?oties radit pec iespejas mazak trok?na, atsledza slepeno eju. Vina piecelas istaba un klausijas. Maja nekadas sarunas nebija, bet no ielas bija dzirdamas balsis. Vina izmantoja iespeju un nospieda sledzeni. Tumsu cauri caurgrieza tievs gaismas stars no sienas ugunspukes. Ragana izdvesa un, lugusi, lai durvju enges necikst, paslideja zem kapnem.
Ik pa bridim palukojoties ara no pedejas aizmugures, vina kada no tum?ajam figuram vareja atpazit savu darba deveju. Vin? staveja tuvak ieejai un runajot zestikuleja. Otrs, sve?inieks, apsedas uz kastes un izvilka pipi. Ragana loti gribeja zinat, kas notiek, bet vinai nevajadzeja draudigi iziet ara ar rokam uz gurniem ka ciema meitenei. Vina tris reizes pavilka kreiso ausi un izspieda auskara eso?o akvamarinu. Skanas kluva skaidrakas, tacu joprojam vareja uzminet tikai frazu fragmentus. Un sve?inieks jau bija aizdedzinajis pipi un kaut ko liecinaja saimniekam. Alise atspieda muguru pret kapnem, slepjoties to ena.
"Tu mani saprati, Gregorijs," nepazistama balss skali iesaucas. Meitene izbaza degunu. – Cik reizes es tev esmu lugusi ieiet no laboratorijas? Mana mugura ir parak veca, lai paceltu svarus pa kapnem.
"Ja jus katru reizi atnakat un izmetat atkritumus zem laboratorijas durvim, kads kaut ko uzmines."
– Atkritumi? – sve?inieks bija sa?utis. – Baidieties no dieviem, kur? to saka?
– Vai esi atputusies? – saimnieks nepacietigi jautaja. – Turpinasim vilkt.
– Tu mani iedzisi zarka! – virietis bija apmulsis, piesitot ar pipi pa kastes sturi. – Pagaidi, pagaidi. Tagad vecais Frenks nesis slodzi…
Kada veida krava? Par ko tie vispar ir? Un kapec tas viss notiek nakti? Virie?i saka attalinaties un Alise saprata, ka vinai japieiet tuvak, lai vismaz kaut ko dzirdetu. Vina, parmainus lamadama sevi ar pedejiem vardiem no tantes dunnas vardu krajuma, ar pirkstgaliem parmeta ardurvim un iespieda degunu sprauga pie masivajam dzelzs engem. Joprojam nebija ne sarunas, ne ko dzirdet. Vina iespieda muguru siltajas majas sienas, cen?oties saplust ar atmosferu. Vina neiztureja un, skrapejusi nagus biezaja koka, pavilka audeklu pret sevi ta, ka aplodas atverums kluva plataks. Uz sliek?na neviena nebija. Tikai lodzin? aug?eja pakapiena.
No stalla puses bija dzirdama durvju atver?anas cikste?ana. Apklusinatas balsis un grants tacinas ?alkona. Alise nozeloja, ka vinai nekad nav bijis dots gaisa elements. Ta ir keceriba, ka burvjiem ir kontrole par visiem cetriem elementiem. Vini melo. Katrs burvis izvelas vienu lietu sev. Tas nenozime, ka Alicija nekontrole neko, iznemot zemi. Vinai ir vieglak vienkar?i no ozola saknem noaust necaurlaidigu lapotni, likt abelem nest auglus un modinat lazdu dzinumus, neka pacelt udens cilpu vai, ka tagad, speleties ar veja virzienu, lai tas nestu cilveku vardus. Beidzot nemiera celaji piegaja pie akmens kapnem, vedot zirgu un pajugus. Meitene sastinga, aizmirsa elpot.
"Ne, tas nedarbosies," sirmais virietis elsoja, pacelot ratiem tuvako malu. "Es esmu parak vecs ?im sudam, Gregorijs."
"Nenoversiet uzmanibu, preteja gadijuma jus nokritisit," majas ipa?nieks nepaguva pateikt, pirms partneris noelsas un ar vienu roku satvera vina muguru. Kastes sturis pec inerces paraustijas uz priek?u, burvis zaudeja lidzsvaru un ari atbrivoja no rokam nastu. Notika avarija. Domovina ripoja leja pa kapnem ka bruninieka ordena palaists aplenkuma balkis pie klostera durvim, meginot nogazt vairakas abeles, bet pedeja soli rotaligi paleca un trapija tie?i zem zirga nagiem. Nabaga dzivnieks ilgi ?naca un ar nagu sita pa vaku. Pedejais no tada sa?utuma metas sanus un atklaja liki balta apvalka.
Ragana bija parsteigta. Burvis metas pie sava lidzzinataja, cen?oties vinu parak neraustit. Gai?matainais virietis visos iespejamos veidos zvereja un draudeja neuzmanigajam burvei nogriezt visas rokas. Alise saprata, ka ir iejutusies taja, kam labak patik mu?as, bet ne bites. Viri sava starpa nolema, ka pretsapju burvestiba atvieglos uzbrukumu, un devas celt zarku. Vaks slikti piezemejas un saplisa divas dalas, tacu burvim izdevas to ievietot rievas un aizcirst.
