Edgars Auziņš "Pēdas pagātnē"

Maksims pacela zirnu metela apkakli, nolaida armijas cepures atlokus, iespieda galvu plecos, dzili ieelpoja un caur uguni ieskreja istaba. Viss apkart dega. Vin? atri paskatijas pa istabu, taja neviena nebija.

Vin? ar kaju atvera gulamistabas durvis. Ari ?eit bija tuk?s. Vina plau?as beidzas gaiss, un aso dumu izraisitais klepus vinu uzputa no iek?puses. Man bija jadodas prom…

Vin? ieskreja atpakal koridora. Mana mugura un kajas neizturami dega. Vin? nometa savu apdegu?o pavu uz gridas un tad ieraudzija gridas dela metala gredzenu. ?i ir ieeja pazeme, tas vinam atausa. Sievietes tur var but. Jus nevarat vilcinaties. Vin? pavilka gredzenu pret sevi un pacela koka vaku, kas aizsedza ieeju pazeme.

Vin? tos uzreiz ieraudzija. Mate un meita bezsamana guleja kapnu apak?a. Vin? pacela vinu likus aug?a un pec tam izvilka pagalma.

Noguldijis vinu uz sasalu?as zemes netalu, vin? vispirms saka matei veikt maksligo elpina?anu, uzskatot, ka Dusijai ir vairak vitalitates. Tiklidz vina mate pamodas, vin?, ne mirkli nevilcinoties, saka palidzet Dusijai.

Atguvusi samanu, mate ar trakam acim mirkli noskatijas, ka Maksims meitai veic maksligo elpina?anu, tad vina atjedzas un saka vinam palidzet. Beidzot Dusja atguva samanu.

Driz pie viniem pieskreja tuvejo maju iedzivotaji, kads atnesa siltas drebes, sievietes bija ietinu?as…

Tad pagalma iebrauca ugunsdzeseju ma?ina, kurai sekoja atra palidziba…

Piekta nodala

Negaidits piedavajums

Medmasa Katja ieskatijas istaba.

– Biedri robezsargs, panemiet parseju! – vina paveleja Maksimam un, par sevi apmierinata, izpluda skanigos smieklos.

Maksima uzture?anas pilsetas slimnicas apdegumu nodala, kur vinu kopa ar Dusju un vinas mati nogadaja atra palidziba, tuvojas beigam. Vina muguras un kaju apdegumi saka sadzit, un vin? gatavojas izraksti?anai.

Maksims nolika gramatu mala un izkapa no gultas.

– Es klausos, Katja, un paklausu! – vin? vinai paklausigi atbildeja, austrumnieciski satveris pirkstus kru?u limeni.

Neskatoties uz to, ka Katja bija tikai nedaudz vecaka par vina delu, vina negaiditi saka vinam izradit pastiprinatu uzmanibu, un vin? neliedza sev vieglu verbalo flirtu, kas bija loti izplatita paradiba atveselojo?o pacientu vidu. Tas pamata bija pateiciba virietim baltaja halata un mazaka mera fiziska pievilciba.

Maksims izgaja no istabas, gaiteni vinu gaidija. Vinas skaistaja seja izgaismoja viltigs smaids.

– Vai pec tam, kad es tevi parsieni?u, tu atgriezisies otraja stava uz septito palatu? – Ketija izsmejo?i jautaja.

Maksims izbrinits skatijas vina.

– Un kas tas bija, Katenka, kur? paspeja mani iekilat? Varbut to izdarija jusu slepenais pieludzejs, kur? jums ?orit uzdavinaja rozes? – vin? uzreiz izvirzija versiju.

"Tu esi parak uzmaniga," Katja bija samulsusi. "Par ?im rozem jau esmu daudz sanemis no nodalas vaditajas." ?is slepenais pieludzejs tos izgrieza no puku dobes, kas atrodas tie?i zem parvaldnieka loga.

"Es saprotu…" Maksims viltigi pasmineja. "Tomer, ja es butu nodalas vaditajs, es iedvestu ari romantisku pieludzeju, lai nesabojatu vidi, laujoties saviem karotajiem noskanojumiem."

Katja uzmeta vinam jegpilnu skatienu. Vinai neparprotami patika Maksima reakcija.

– Hm. Bet mans pieludzejs sevi nedeklare, un es nezinu, kas man uzdavinaja ?is rozes. Vai varbut tas biji tu, kas man tos iedevi? – vina iesmejas. – Lai gan maz ticams, ka jusu aizrau?anas slepjas septitaja palata, un jus vinai davinat rozes no kaiminu puku dobes…

Maksima acis iepletas.

“Kas attiecas uz manu braucienu uz septito palatu, tur gul mana dela draudzene Klima, pierobezas skolas kursante. Starp citu, Katenka, tu vinu ?odien vari redzet. Manam delam nav iespejas vinu apciemot labi zinamo notikumu del Breznevskas laukuma, tika atceltas atlai?anas, tapec es apmekleju meiteni, kuras vards ir Dusja…

Ketija dzili ievilka elpu, pirksti nervozi grozija halata pogu.

"Bet bez jusu dela draudzenes ir ari vinas mate," vina negaiditi greizsirdigi sacija, un vinas balss nedaudz triceja.

Maksima acis dramatiski iepletas, tad vin? skali iesmejas.

– Katenka, bisties Dieva! Es ar mammu, mans dels ar meitu? Ta neparprotami ir Santa Barbara! Nu, jusu iztele uzzimeja attelu.

Katja iesmejas.

– Patie?am, tas izradijas smiekligs milas trissturis, pat arzemju romanos ?adu sizetu redzi reti.

"Ja," sacija Maksims. – Es neesmu arzemju romanu cienitajs. Bet es zinu, ka dzive var notikt jebkas. Mans tevs reiz man pastastija par smiekligu stastu, kas notika ar vina draugu, ko vin? pats vinam pastastija.

– Pastasti man ari ?o stastu.

– Bet vinai ir zemenes…

"Nu, pastastiet man," Katja jautaja mazas meitenes balsi.

Maksims uzmanigi ieskatijas vinas smejo?ajas acis.

– Labi, klausies. Mana teva draugs dzivoja ciemata kopa ar sievu. Kadu dienu pie viniem atnaca vinu pa?u bralameita: se?padsmit gadus veca, salmu krasas bizes lidz pirkstiem, asinis un piens – krievu skaistums viena varda.

Viss bija labi, bet tad majas saimniekam saka iezagties galva visadas kaitigas domas un vin? zaudeja mieru un miegu. Nezinams speks vinu aizvilka no aug?istabas, kur vin? guleja ar savu veco sievu, uz virtuvi, pie plits, uz kuras guleja ?i sarkana jaunava. Vina gul uz plits, zvana, maj, pat ja tu pamet savu sievu,” vin? sudzejas manam tevam par hormonalo spradzienu organisma.

– Un kas vin? ir? Vai tomer pametat sievu?

– Katja, nesasteidz lietas. Uz sievas jautajumu, kapec vin? katru vakaru klist virtuve, vinas virs bez papildu runas atbildeja: "Es biju izslapis, mes edam salus…".

– Un ka ar vina sievu? Vai jus tie?am ticejat ?im mulkibam? – Katja atkal nepacietigi partrauca vina stastu.

Maksims iesmejas.

– Ne, es neticeju. Galu gala salita liellopa gala nebija uz galda katru dienu. Tapec vina nolema kadu dienu sekot savam viram.

– Un kas?

“Vina redzeja, ka vinas virs izkapj no gultas un devas uz virtuvi. Vin? piegaja klat no krasns gala, atrada mazu solinu, nostajas uz ta, uzmanigi novilka segu no gulo?as jaunietes un ar trulu skatienu saka apceret vinas valdzinajumus. Pec tam, it ka nekas nebutu noticis, vin? atgriezas laulibas gulta.

"Ja," Katja izpluda maiga smaida, "ne velti vini saka: "Auksta jauna sieviete ir labak gulta neka karsta veca sieviete." Tatad, ka ?is stasts beidzas? Gimenes skandals?

– Tas beidzas diezgan smiekligi. Sieva nolema nobiedet savu viru. Lai to izdaritu, vina vakara ieleja spaini auksta udens un nolika to uz gridas. Vai tu zini, Katja, kas ir polati ciems?

"Ne, es nezinu," Katja godigi atzina.

– Polati ir tadi gulvietas, kas ir brugeti ciemata budas zem griestiem starp krasni un sienu preti tai.

– A-a-a… Es jau saku minet, kas notika talak. Sieva pieseja spainim auklu un slepus apvilka to ap budu. Tad, izveloties isto bridi, kad vinas virs atkal saka apbrinot ciema makhas kailos priekus, vina pavilka virvi un apleja vinu ar aukstu udeni. Vai es kludos?

– Es nekludijos. Ta tas bija. Rezultata virs aiz bailem saslapinaja apak?bikses, un jauna sieviete pat nepamodas…

"Meitenei neparprotami ir labi nervi, tapec tads varonigs sapnis," atzimeja Katja, "musdienas jus gandriz nesatiekat tadus cilvekus, visi klust neirasteniski jau no mazotnes…"

– Bet, Katenka, mes tacu neesam neirasteniki, vai ne?

– Ne, ne neirastenijas! – meitene iesmejas.

– Nu, tas ir lieliski. Tagad atgriezisimies, Katenka, pie musu sarunas sakuma. Teicu, kas ir meitene no otra stava septitas palatas, nu, mammai nav aizdomas, pati pazuda.

– Ne, neviens neatkrita. "Tu man apsoliji neparkapt slimnicas rezimu," vina aizvainota noputas ar konfek?u papirinu. – Ko tu pats dari?

– Nedusmojies, tu zini, ka Dusja nervu stresa del zaudeja balsi un neruna, tad kada jega ar vinu flirtet? Turklat vina ir pilnigi zala…

– Vina nemaz nav zala, vina ir tikai divus gadus jaunaka par mani.

– Ka tu zini vinas vecumu? – Maksims bija parsteigts. – Tomer par ko es runaju? Jums ir savi cilveki visos stavos…

"Nez kapec man ir zel ?is meitenes…" Katja pek?ni kluva emocionala. "Vina var palikt mema visu savu atliku?o muzu." Vinas psihe ir iedragata, un tagad vina katru kazahu uzskatis par draudu sev. Vinai steidzami japamet Almati, lai izvairitos no recidiva…

Maksims piekrito?i pamaja ar galvu. Vin? pats par to bija domajis pedejas dienas, bet nekas jedzigs neienaca prata. Un tad pek?ni vinam atausa, tagad vin? zinaja, kas vinam jadara. Atliek vien sagaidit delu un ar vinu visu parrunat.

– Paldies, Katenka, par majienu. Tev taisniba, abas sievietes nevar atrasties ?aja pilseta. Mate un vinas meita ir ne tikai nozieguma upuri, bet ari liecinieki, tapec var vienkar?i no vinam atbrivoties.

"Tas ir tas, par ko es runaju…" Katja teica ar sapratni.

Klims palata paradijas pec pusdienam.

– Sveiks tevs! Ka tev iet – atskaneja vina balss no sliek?na, kas jau bija pilniba zaudejusi jaunekligo skanejumu un bija ar zemaku viri?ko krasojumu.

Maksims izkapa no gultas un vini apskavas.

– Piedod, tet, ka nevareju tevi apciemot agrak, vini tevi nelaida…

– Viss kartiba, dels. Esmu informets par visu, kas notiek skola.

"Tagad, tet, mums pilseta ieteicams valkat civilas drebes, bet tiem, kam tada nav, staigajiet vismaz tris cilveku grupas." Vini teica, ka tas ir pagaidu pasakums, jo pilseta periodiski izcelas etniskie konflikti.

Robezsargi pilseta nav ipa?i gaiditi, ipa?i kazahu jaunie?i…

"Vini mums ilgi nepiedos sapieru lapstas, tapat ka mes viniem nepiedosim vinu akmenus un lauznus," sacija Maksims.

"Mes neaizmirsisim, tet, tas ir skaidrs." Ka klajas Dusjai un vinas matei?

– Daudz labak. Tagad mes dosimies pie viniem, bet vispirms es veletos ar jums padalities ar vienu domu, kas man ienaca prata vakar.

– Es klausos tevi, tet.

Maksims apkopoja domas un tad uzmanigi ieskatijas dela acis.

– Ta es domaju, dels, tragedija, kas notika ar Tobolsku gimeni, ir ari musu vaina. Ja Dusja nebutu ar jums draugos, tad diez vai ?ie moralie briesmoni pie viniem butu nonaku?i. Un ta ar vinas starpniecibu vini nokluva ar mums par asinaino “zeltoksanu”. Taja vakara netalu no vinas majas es redzeju tris pui?us stavam uz cela. Es atpazinu vienu no viniem, tas bija Askars Baizanovs, tas pats, kuram tu izlauzi priek?zobu kauja par Gazizu.

– Go?a! – Klims nosvilpa un vina acis dusmigi pazibeja. "Tas noteikti ir vin?, kur? aizdedzinaja vinu maju." Vin? zinaja, ka es macos pierobezas skola un draudzejas ar Dusju.

– ES ari ta domaju.

"Tad vinus vajadzetu iesedinat aiz restem."

– Tas nebus viegli izdarams. Tomer es visu izstastiju izmekletajam, kas nakamaja diena pec manas uzture?anas slimnica paradijas istaba.

– Tas ir skaidrs. Vai izmekletajs vispar ir krievs vai kazahs?

– krievu.

– Ko, tet, tev tada doma ienaca galva? – Klims atcerejas.

Maksims ar pirkstu locitavam berzeja deninus, it ka grasitos domat par kaut ko svarigu, un tad uzmanigi paskatijas uz delu.

– Ta es domaju. Mums jaaicina Dusja un vinas mate doties ar mani uz Sahalinu. Galu gala viniem nav kur dzivot, bet priek?posteni viniem bus majoklis, laiks sadziedes vinu bruces, un tad jau redzesim.

Jus ieradisieties atvalinajuma, un pec skolas beig?anas jus un Dusja pienemsit galigo lemumu. Vai varbut jus pienemsit ?adu lemumu agrak.

Es varetu viniem piedavat savu dzivokli, bet diez vai vini ?aja pilseta bus mierigi. No tadiem lieciniekiem noziedznieki meginas tikt vala…

Maksims redzeja, ka Klima seja uz bridi pagarinajas. Tacu vin? nekavejas paust savu viedokli.

– Laba doma, tet. Vini patie?am cieta musu del. Mums tas vienkar?i ir jadara. Vienigais jautajums ir, vai viniem ir iespejams parcelties kopa ar jums uz priek?posteni, jo vini mums ir sve?inieki?

– Pieejams! Robezas priek?posteni viss ir iespejams. Vini tiks iepazistinati ar pierobezas vienibas vadibu ka mana dela vedekla un vinas mate.

Es ari visu izskaidro?u skolas vadibai un lug?u generali izsniegt viniem celo?anas dokumentus…

"Nu, tad iesim un pastastisim viniem par to," Klims apnemigi sacija.

– Ejam, dels!

Dusja uzskatija, ka ir iek?eji gatava tikties ar Klimu, jo gaidija vinu no pirmas minutes, kad atradas slimnica. Bet tad vin? ienaca istaba un no vinas acim saskreja asaras.

Klims apskava vinas plecus un noskupstija.

– Sveika, Dusja! – Vin? klusi teica, noliecot galvu.

Vardu vieta no Dusjas krutim izpluda apslapets vaids.

Klims parsteiguma nodrebeja.

– Es zinu, ka tu vel nevari runat, bet mes varam ar tevi sarakstities, man ir piezimju gramatina, apsedisimies pie galda…