Edgars Auziņš "Pūķa ēna. Princese"

Es esmu iegājusi pūķu pasaulē, un katram no tiem ir vajadzīga Ēna, lai paliktu cilvēks un valdītu. Safīra pūķis apgalvo, ka es esmu viņa Ēna. Draud, ka nekad mani neatlaidīs, un uz visiem laikiem aizliedz man doties prom no šīs alas. Tādus cilvēkus kā es šeit ienīst un soda ar nāvi. Es nekļūšu viņa gūsteknis, mani nesalauzīs! Varbūt viņš runās citādi, kad zinās, ka manā rokā ir viņa burvju ierocis. Un, neskatoties uz viņa naidīgumu un neizpratni, viņu pievelk pie manis. Bet vissliktākais ir tas, ka viņš patīk arī man. Viņš man patīk tik ļoti, ka esmu gatava atteikties no savas pagātnes…

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 08.05.2024

ЛЭТУАЛЬ


– Ja, ?kiet, ka viniem nevajadzeja. Esmu jau bijusi tirgu…

– Zonko ir daudz spiegu, vin? vareja kadu norikot.

Es tikai paraustiju plecus. Es neredzeju nevienu spiegu, tapec es norakstiju divu galveno darbinieku paradi?anos krodzina ka negadijumu. Vai varbut es baidos velti? Vini, iespejams, mani pat neatceresies. Turklat tagad es vairs neizskatos tik nozelojams ka no rita.

Konors paradijas pie letes un nolika uz letes vel vienu galas trauku.

– Lanka, beidz plapat! Neatstajiet ?os divus nelie?us! – krodzinieks neglaimojo?i runaja par viesiem.

– Es skrie?u. Jus nevarat likt Niers gaidit. Viniem bus jasamierinas ar neglitu lietu vai jalauj viniem tikt ara! – Lanka man piemiedza aci, nezaudejot prata klatbutni.

Konors gatavoja nieriem, pec kura iera?anas dazi viesi atri pabeidza vakarinas un atkapas. Piegadaju vel vienu pasutijumu, savacu netiros traukus no tuk?iem galdiem, un pek?ni man radas brivs laiks. Un es riskeju – uzskreju aug?a pec ziedes burcinas. Vajadzeja kaut ka atbalstit Lanku.

Tiklidz es atgriezos, Lanka burtiski izlidoja no biroja, neveikli uzkapa uz sapo?as kajas un butu nokritusi, ja es nebutu satverusi vinas roku.

– Esi uzmanigs! Ka tev iet? – ES biju noraizejies.

– Man sap kaja, man nav urina! “Servera acis mirdzeja asaras. – Niers pieprasa, lai es vinus nepametu. Vina pieleja vinu un noslaucija iesmu. Jums nav ne jausmas! Vini uzvedas ka martineti. Speciali! Vini redz, ka man sap, un vini nirgajas par mani! Tie liek rapot pa gridu. Taja pa?a laika vini saka tadas lietas, ka… Kartigai meitenei butu kauns ?adas lietas atkartot!

Конец ознакомительного фрагмента.

Текст предоставлен ООО «Литрес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70621903&lfrom=174836202&ffile=1) на Литрес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом