Ma?a (4 gadus veca), stastot pasaku "Sniegmeita un lapsa", izlaida eju, kura teikts, ka Sniegmeita klausijas lapsu, nokapa no koka, un lapsa vinu atveda majas. Pec vardiem: "Ne, vilks, es baidos no tevis, tu mani edisi," vina jautra balsi turpinaja: "Ritiniet uz leju, ritiniet talak, es jums atnesu Sniegmeitu." Nosauciet meitenes stasta nekonsekvences iemeslu, pasakas satura butisko dalu izlai?anu.
AtbildeBerna jutas, klausoties pasaku, parveido vinu no pasiva klausitaja par aktivu dalibnieku. ?aja gadijuma Ma?a izlaida tas pasakas dalas, kuras aprakstitas vinai nevelamas pasaku varonu darbibas. Berni, ka likums, gaida pasakai pozitivas beigas un ir sa?utu?i, ja pasakai ir negativas beigas.
Nepiecie?amiba uzdot jautajumus pirmsskolas vecuma berniem
Sa?a pastavigi uzdod jautajumus: kas jums ir? Kada veida automa?ina ta ir? Kads tevocis ?eit sez? Nesadzirdejis atbildi, vin? aizbeg. Ieskrienot iek?a, vin? atkal uzdod jautajumus: Vai zilonis ir stiprs? Un lauva? No kurienes nak lietus? No kurienes es piedzimu? Kados apstaklos pirmsskolas vecuma berni jut nepiecie?amibu uzdot jautajumus? A ko? Kur? no tiem?" ir raksturigi 3-4 gadus veciem berniem. Tiem ir kedes raksturs. ?ie jautajumi vel neatspogulo berna kognitivo darbibu, tapec nav nekas neparasts, ka berns aizbeg, neklausoties atbildi. Nepiecie?amiba uzdot jautajumus rodas berniem dazados apstaklos: kad vini sastopas ar kaut ko nezinamu; meginot saprast nezinamo; domajot par jaunam lietam.
Kapec berni melo?
Petja (6 gadi) speleja ar bumbu istaba un salauza vazi. Kad vina mate saka jautat, kur? to ir izdarijis vakara, Petja teica, ka Sa?a, vina jaunakais bralis, to ir izdarijis. Mate saka parmest delam, sakot, ka vin? melo. Kads ir galvenais Petinas melu iemesls? Kadas kludas mate pielava dela audzina?ana un ko vinai var ieteikt?AtbildeBerna melo?ana sak attistities, ja neveidojas vajadziba pec patiesas attieksmes pret citiem cilvekiem. "Dualas motivacijas" situacija, lai tiktu atzits par pieaugu?o, berns keras pie melo?anas. Melo?ana tiek noverota ari ka izzinas nepiecie?amibas attistibas blakusprodukts, ka kompensacija par gribas uzvedibas nepietiekamibu: berns nevar veikt darbibu, kas veicinatu tas atzi?anu, tapec vin? keras pie melo?anas. Matei vajadzetu uzticeties bernam, pauzot parliecibu, ka vin? nakotne nepazemos sevi ar meliem. Ir svarigi attistit berna gribu, veidot nepiecie?amibu rikoties godigi. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams apmacit vinu godigas darbibas.
Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?
Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugu?ajiem. Kadi ir ?is paradibas iespejamie iemesli? Atbilde?o paradibu var izraisit ?adi iemesli: izpratnes trukums, zina?anu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns iepriek? ir sanemis atbildi, kas kaite vina pa?cienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.
Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?
Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipa?ibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasnieg?ana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepiecie?ama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radu?as kopa ar pieaugu?o. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tie?i kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.
Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?
Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liek?keri un lapstinu, lai speletos smil?u kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liek?keri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liek?keri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vin? ir "aktivs aktieris". Pieaugu?ajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.
Kapec zidaini var nobiedet pieaugu?ais?
Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 mene?i) nepazistama formas terpa, meitene pek?ni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacin?, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.
Kapec jusu berns salauz rotallietas?
Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.
AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir ?adi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. ?ada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzina?anas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.
Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?
Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 mene?i) Ar lielu prieku vin? skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradi?anas, tad mans dels atri nover? uzmanibu. Un, ja aktieris vienkar?i lasa pasaku no gramatas, tad Alo?a to nemaz neklausas." Kapec Alo?ai nepatik mutvardu stasti?ana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. ?i prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vin? pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notiku?as ar zenu vai var notikt nakotne.
Kapec berniem ir bailes?
Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? ?o nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pa?i pieaugu?ie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugu?ajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.
Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasi?anas un raksti?anas apguvi?
AtbildePirmsskolas vecums ir periods, kura atklajas vislielaka jutiba pret valodas paradibam un jaunu vardu veido?anas vieglums. Berni viegli maina vardus, nemot vera to sakotnejo formu, izrada interesi par varda skanas formu un aizraujas ar tas poetisko formu. Pakapeniski attisto?a lingvistiska izjuta un lidz ar to garigais darbs pie valodas noved pie meginajuma saprast runu. 5 gadus vecam bernam ir velme saprast vardu nozimi un izskaidrot to izcelsmi. Salidzinot ar agrino bernibu, pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes. Vardnicas pieaugums ir tie?i saistits ar dzives un audzina?anas apstakliem.
Agresivas uzvedibas celoni berniem
Sa?a (2 gadi 5 mene?i) skara Viktoru (2 gadi 3 mene?i), kad vin? iznicinaja savu eku. Vai pedagogs var saskatit bernu agresivas uzvedibas celoni tikai vinu negativajas rakstura iezimes vai gimenes audzina?anas trukumos?AtbildeAtbildeBernu agresivas uzvedibas iemesls var but saistits ar daudziem citiem faktoriem: abi zeni nezinaja, ka izklut no situacijas; bernu runa nebija pietiekami attistita; Iespejams, kads no berniem bija parstimulets; zeni nezinaja, ka sazinaties; varbut valdija ignuma un nepatikas sajuta; vienam no berniem bija slikti, bet tas vel nebija atklats areji; vienaudzu imitacija; Atbildi; impulsivitate zenu uzvediba; Aizvainojums par skolotaja iepriek?ejo rajienu.
Runas skanas puses attistiba maziem berniem
Mamma, gerbjot Dimu (zenam ir 1 gads 1 menesis), saka: "Tagad uzvilksim kreklu. Kur ir krekls? Dod to man. Iedodiet man dazas zekbikses. Atnes man sandales" utt. Un Dima, lai ari lenam, seko mates noradijumiem. Vai mamma rikojas pareizi? AtbildeMom rikojas pareizi. Vina parliecinas, ka dels saprot runu, tas skanas pusi; parvietojas objektu apkarteja pasaule un veica darbibas saskana ar pieaugu?a verbalo noradijumu. Dima labprat gerbsies, jo vina mate rada attieksmi pret ?is darbibas attistibu.
Vizualo speju attistiba berniem
Viena mate teica otrai: "Cik labi jusu Seryozha zime. Un manam delam ir tikai skriveri. Neatkarigi no ta, cik daudz es vinam saku, lai vin? zime precizi, vin? katru reizi slikti zime. " Vai tu esi meginajis vinu macit?" "Es biezi sezu Petja, lai zimetu. Iespejams, vinam nav nekadu speju," sarugtinata bija Petjas mate. Kadus padomus var dot vecakiem, kuri velas attistit savu bernu vizualas prasmes? Atbilde: Petjas mate kludas. Zimejuma kvalitate ir atkariga ne tik daudz no berna iedzimtajam ipa?ibam, bet gan no vina speju attistibas, macoties zimet. Berna speja zimet tiek attistita pieaugu?a ietekme. ?is efekts ir ?ads: attistit interesi ka darbibas motivu; Biezak vini kopa ar bernu uzskata objektus un paradibas, izcelot to at?kirigas iezimes. Bernam tiek maciti vizualas darbibas veidi un panemieni. Vecaki zime kopa ar bernu, attistot vina vizualas prasmes, pamodinot interesi par ?o darbibu.
Agrinas bernibas doma?anas attistiba
Vanya (1 gads 3 mene?i) ieraudzija kazokadas cepuri uz mammas galvas un, laimigi smaidot, teica: "Kitty-kitty." Kada ir ?is paradibas vieta mazu bernu doma?anas attistiba?AtbildeMazu bernu doma?anas attistiba nozimigu vietu ienem visparina?ana, t.i., objektu vai darbibu, kuram ir kopigas iezimes, gariga apvieno?ana. Berni biezi visparina objektus, pamatojoties uz lidzibu, pamatojoties uz nejau?am iezimem (viena, divas). Vienumu atributi var mainities visu laiku.
Rakstura moralo ipa?ibu attistiba pirmsskolas vecuma bernam
Berni speleja speli "Veikals". Pie pardeveja bija rinda. Bija interesanti verot bernu uzvedibu rinda. Tanya gribeja but veca sieviete. Vina uzvilka kabatlakatinu, panema roka zizli, apskava un teica: "Es esmu vecmamina." Viktors, kur? negribeja nevienu ielaist iek?a, jautaja: "Vecais, vai ne?" "Protams, vecmaminas vienmer ir vecas," atbildeja Tanja. "Nu tad apsteidziet mani." Vecmaminas ir jaielaiz iek?a, es zinu," pratigi piebilda Viktors. Skolotajs slaveja zenu: "Labi darits, Viktor, vin? labi darija." Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem iepriek? minetaja piemera?AtbildeSpele "Veikals" berniem tiek audzetas ?adas ipa?ibas: jutigums, pieklajiba, ciena pret vecakajiem. Skolotajs netie?i (ar uzslavam) ietekmeja speli, liekot berniem veleties darit pareizo lietu.
Matematikas problemu risina?ana pirmsskolas vecuma berniem
Pirmsskolas grupa matematikas nodarbibu laika berni atrisinaja problemu: "Uz galda bija 6 piezimjdatori. Zens atveda vel 4. Cik piezimju gramatinu ir uz galda?" Dazi berni, risinot problemu, nolika mikroshemas, un Sa?a uzreiz atbildeja uz problemas jautajumu. Kad vinam ludza izskaidrot problemas risinajumu, vin? atbildeja: "Es saskaitu: 1, 2, 3, 4, 5, 6, un tad es pievienoju vel cetras reizes: 7, 8, 9, 10. To es aprekinaju." Ka raksturot Sa?as problemas risina?anas procesu? Kada ir ?i paradiba?AtbildeRisinot problemas, ?is grupas berniem ir areja oriente?anas darbiba, noliekot mikroshemas. Sa?as problemu risina?anas procesu raksturo iek?eja garigo darbibu plana klatbutne. Parejas procesu no arejas darbibas uz iek?eju, idealu darbibu (prata), ko veic ar objektu atteliem un to koncepciju, sauc par interjerizaciju.
Sensorie standarti
Vecaki pirmsskolas vecuma berni zimeja rotalu kravas automa?inu. Tie?i pirms zime?anas skolotajs aicinaja bernus to labi apskatit un pec tam nosaukt katru automa?inas dalu, piever?ot uzmanibu tam, ka automa?inas virsbuve ir lielaka par kabini un plataka par to. Berni atzimeja, ka kabine ir nedaudz augstaka par kermeni, viens ta sturis ir nogriezts, kabine ir logs, kam ir kvadrata forma utt. Kadus manu standartus skolotajs iepazistina ar berniem?Kadas ir pirmsskolas vecuma berna sensoras attistibas iezimes?Ka objekta parbaude ietekme bernu vizualo aktivitati?Ka objektam (?aja gadijuma automa?inai) jaatrodas attieciba pret bernu? AtbildePedagogs iepazistina bernus ar manu standartiem: cilveces izstradatajam idejam par katra veida ipa?ibu un attiecibu galvenajam ?kirnem – formu, krasu, izmeru utt. Viens no galvenajiem sensoras izglitibas uzdevumiem ir konsekventi iepazistinat bernus ar dazada veida manu standartiem un to sistematizaciju. Iepazi?anas balstas uz bernu darbibu organize?anu, lai parbauditu un iegaumetu katra ipa?uma galvenas ?kirnes. Parbaudes sistema ietver objekta uztveri kopuma, galveno dalu, mazo detalu un to savstarpejo attiecibu identifice?anu, at?kirigu iezimju (krasas, formas, materiala ipa?ibu uc) atra?anu un visa uztveri, pamatojoties uz eso?ajam zina?anam. Sistematiska parbaude laus jums pareizak uzzimet automa?inu, jo ideju izstrade par standarta ipa?ibu ?kirnem notiek cie?a saistiba ar bernu maci?anu zimet, modelet, veidot utt. Dotaja piemera ma?inai jabut novietotai ta, lai tas galvenas iezimes butu skaidri redzamas. Fonam, uz kura atrodas automa?ina, nevajadzetu noverst bernu uzmanibu.
Lecieni bernu runa
Sa?a (2 gadi 11 mene?i) dzirdeja savu tevu sakam: "Es esmu pabeidzis darbu, es amureju nagus ar amuru." Pec klusuma briza zens teica: "Un es ieleju smiltis ar lapstinu." Kadi ir iemesli vardu mainai bernu runa? Atbilde?adas novirzes norada uz berna doma?anas un runas attistibu. Tomer tas ari norada, ka berns vel nav pietiekami apguvis runas gramatisko strukturu. ?aja situacija berns ir sapratis, ka OM beigam ir instrumenta nozime, un sak to piemerot jauniem objektiem ("lapsta"). Vecakiem vajadzetu labot berna runu un izskaidrot vinam lietu beigu nozimi.
Vai jaundzimu?ais berns dzird?
Daudzi vecaki ir nobaziju?ies par to, vai vinu jaundzimu?ais berns var dzirdet. Vai vinu bailes ir pamatotas? AtbildeVecaku bailes ir dabiskas: nedzirdot, berns neiemacisies runat, jo vin? nedzirdes gan savu, gan citu cilveku balsis. Ja nav dzirdes, runu var veidot, pamatojoties uz citu analizatoru sistemu darbibu, kas lauj uzraudzit runas attistibu. Piemeram, pamatojoties uz taustes, muskulu un skeleta sistemas jutibu.
Izglitibas pasakumu veido?ana
Bernam pirmsskolas grupa tika lugts atrisinat problemu: "Mamma eda 3 konfektes, bet dels – 2. Cik daudz konfek?u vini apeda?" Zens atteicas atrisinat problemu, apgalvojot, ka tas ta nenotika. Paskaidrojiet ?is paradibas iemeslu. AtbildeBerns nav izveidojis macibu darbibu: speju at?kirt macibu uzdevumu no dzives situacijas.
"Tu jau esi liels!"
Mamma piedava Mi?am (2 gadi 5 mene?i) iet gulet, bet vin? to nevelas. Mate ver?as pie dela: "Tu jau esi liela. Tagad tetis redzes, ka tu iemacijies kartigi atpogat kurpes un ka tu zini, ka kartigi salocit drebes." Analizejiet savas mates ricibu. Uz kadam berna attisto?as personibas ipa?ibam mate palaujas? Tas ir balstits uz tadam berna jaunattistibas personibas ipa?ibam ka neatkaribas izpausmi, pamatojoties uz berna izpratni par vina spejam, velmi klut lielam, labam un tikt atzitam pieaugu?ajiem.
Kam ir labak attistita iztele: pieaugu?ais vai berns?
Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugu?a iztele. AtbildeAtbilde?is apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pa?a laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugu?a dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz ?auras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieaugu?o kontroli, kuru vadiba ta iegust speju at?kirt iedomato no reala.
Vai berns atpazist sevi spoguli?
Mate pie spogula atveda savu delu Sa?u (zenam ir 1 gads 2 mene?i). Vai Sa?a atpazist sevi spoguli?
AtbildesSa?a neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazi?ana notiek ar pieaugu?a palidzibu, kur? vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.
Gribas prasmju veido?anas pirmsskolas vecuma berniem
Kolya (4 gadi 6 mene?i) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vin? teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vin? nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vin? izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vin? bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepiecie?ams paradit, pamudinat, iedro?inat un stimulet dela stipras gribas centienus.
Atzi?anas nepiecie?amibas veido?ana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele
Sa?a (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. ?aja loma vin? runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sa?a nespeleja "jurniekus", jo vin? nevelejas but jurnieks, un vin? netika izvelets par kapteini. Bet vin? loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. ?i velme bija tik liela, ka Sa?a saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sa?a ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sa?a rupigi pildija spelu lomas, par kuram pui?i saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sa?a ?aja spele?AtbildeSpele Sa?a veidoja nepiecie?amibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vin? ietekmeja Sa?as atzi?anas veido?anas procesu.
Pareizo lomu attiecibu veido?ana, kas attista bernu komunikaciju
Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims ne?aubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipa?ibas veidojas berniem ?aja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipa?ibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepiecie?ams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veido?anu, kas attista bernu komunikaciju.
Ideju veido?ana par krasam maziem berniem
Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pa?a sakuma ir nepiecie?ams veidot pareizo krasu ideju.
Pa?apzinas veido?anas mazam bernam
Mi?a (2 gadi 2 mene?i), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Mi?a pienaca pie savas mates un teica: "Mi?a grib est!" Kapec berns sevi identificeja tre?aja persona? AtbildeNo tre?a gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tre?aja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Mi?a atsaucas uz sevi tre?aja persona, jo vin? vel nav atdalijies no pieaugu?a. Sevis atdali?ana no citiem cilvekiem notiek lidz tre?a dzives gada beigam berna pieaugo?as neatkaribas ietekme. Vin? apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugu?a palidzibas, apgust vienkar?akas pa?aprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kur? veic ?o vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vin? attista pa?apzinu.
Pirmsskolas vecuma bernu atsaucibas veido?anas, velme komunicet
Pirms speles sakuma, atbilsto?i stavoklim, kada bija nepiecie?ams sadalit pa pariem, skolotajs pari ar Ninu ar jauno meiteni Anya un pacuksteja vinai, ka Anya bija kautriga un vinai bija nepiecie?ams palidzet, jo vina labi nezinaja speli. Nina pari ar Anya un saka rupigi sekot speles noteikumiem, paradot jaunpienacejam nepiecie?amas kustibas. Skolotaja uzslaveja Ninu. Nakamaja diena speles Anya meginaja veikt speles darbibas, ka ari Nina. Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem ?aja situacija?AtbildeNina spele attista tadas ipa?ibas ka atsauciba, savukart Anya attista centibu, velmi sazinaties un speju koordinet savas darbibas ar vienaudzu ricibu. Pedagoga darbibas merkis ir radit apstaklus, kuros tiktu veidotas uzskaititas personibas ipa?ibas.
Ka mes varam izskaidrot vienmulos majas attelus piecgadnieku zimejumos?
5 gadus veciem berniem, kas dzivo liela pilseta, tika lugts uzzimet maju. Lielaka dala bernu uzzimeja maju tradicionalas vienstavu majas forma, kuras pamata bija taisnsturis un trissturis aug?puse. Ka izskaidrot monotonos majas attelus piecgadigu bernu zimejumos?Kadas kludas, macot bernam zimet, ir saistitas ar ?im paradibam?Ka pareizi organizet pirmsskolas vecuma berna maci?anu zimet? AtbildeBernu zimejumu raksturo agra berniba iegutu pazistamu grafisko attelu konsolidacija, parver?ot tos par grafiskam veidnem. Parastas veidnes ir maju, ziedu un koku atteli. Berns parnes apguto modeli no zime?anas uz zimejumu, nerupejoties par ta uzlabo?anu. Grafisko modelu fikse?ana bernu zimejuma ir loti bistama. Macot berniem zimet, jaiznicina iesaldeti modeli, uzlabojot attela redzama objekta ipa?ibu nodo?anas veidus, attistot zimejumu grafisko formu.
Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu zidainim rikoties ar priek?metiem un rotallietam?
Sa?a (4 mene?i), atrodoties arena, visu laiku parvietojas. Ta nu vin? pamanija rotallietu – ko?u verpjamo aug?dalu. Vin? izstiepj rokas, noliekot tas talu uz priek?u, pret rotallietu, megina satvert aug?dalu, bet palaiz garam. Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu bernam rikoties ar priek?metiem un rotallietam? Merktiecigu, koordinetu kustibu apgu?anas process tikai sakas. ?is process prasa roku un aci, lai stradatu kopa. Pieaugu?ais organize berna darbibas ar objektiem ta, lai berns varetu izveleties objektu redzes lauka, sasniegt to, parbaudit to un rikoties ar to. Pieaugu?a un berna kopigas darbibas attista mazula kustibu koordinaciju.
Kas vecakiem butu jadara, lai papla?inatu maza berna neatkaribu komunikacija ar arejo objektivo pasauli?
