Edgars Auziņš "Mīlestība ir akla"

– Visas manas pastaigas notiek apkaimes trijsturi – dzivokli, sunu parka, bara. Pec darba dienas jus dro?i vien esat izsalcis. Mes varetu aiziet paest.

– Es piekritu, bet ka bus ar Oskaru?

– Par vinu neuztraucieties. Iestadem ir pienakums atlaut suniem-pavadoniem atrasties jebkura sabiedribai pieejama vieta.

– Lieliski, tad mes varam doties uz manu iecienitako kafejnicu.

– Es ceru, ka ta nav veganiska!

– Un, ja ta ir, kas jus attur parkapt savas robezas?

– Labi, bet, ja tu mani barosi ar varitiem spargeliem un brokoliem, tev bus jaed kopa ar mani steiki.

– Neuztraucieties, es neesmu uztura specialists. Jus domajat, ka tadu bohemisku darbu ka ?is var stradat tikai gaisigs radijums?

– Nu, sava zina.

– Neticiet visiem stereotipiem. Pec izglitibas esmu veterinararsts, un arsti ir ciniki.

– Bet jus tacu stradajat par kopeju… Ne par arstu… Kas notika?

– Par to nerunasim… – Es noriju sapigu kunkuli kakla, atceroties iemeslu, kapec pametu ?o profesiju.

– Lai nu ka, galvenais, ka tu neizskaties pec cinika.

– Bet spargelu edajs, huh?

– Tie?i ta!

Nejau?i sarunajoties, mes nonakam lidz manai iecienitajai kafejnicai ar majigu terasi un satrieco?u skatu uz pilsetas biznesa centru.

Viesmile pavada mus pie musu galdina, un es ar nepatiku ieveroju miesedaju skatienus, ko vina met Metju virziena. Bet, kad vina pamana vina nuju un suni, vina uzreiz maina savu izteiksmi uz zelojo?u un zaude interesi.

"Paliktenis…" – Es nespeju savaldit savu aizkaitinajumu.

Mes apsezamies pie galdina, un es panemu edienkarti, lai gan zinu to no galvas. Agrak darba dienas mes ?eit pusdienojam kopa ar Maksimu, bet tagad ?i vieta bija tikai mana, jo bijusi bija parcelusies uz citu pilsetu. Matvejs partrauca manas domas, kas bija guvu?as nepatikamu paversienu.

– Sliktas atminas?

– Ko? Kapec tu ta saki?

– Ka aklam cilvekam, es esmu necie?ami verigs, vai ne?

– Nedaudz.

– Tas kaitina manu brali, es vienmer zinu, ko vin? doma.

– Tas noteikti ir briesmigi.

– Zinat, ko cilveks doma?

– Ja.

– Vai jus kadreiz esat bijis vilies? No ta, ka nezinat, kas ir jusu partnera prata?

Es noriju kunkuli kakla un klepoju, aizridamies ar siekalam.

– Tas ir tas, ko es domaju, – Matvejs triumfejo?i pasmaidija.

– Atvainojiet, jus nekad nebeidzat mani ?oket....

– Bet jus varat but parliecinats par manu sirsnibu… un tie?umu… Dazkart tas ir nepatikami, bet tas nelaus jums vilties.

– Vai ir kaut kas, ko jus velaties man pateikt?– vin? acimredzot ir kaut ko iecerejis.

– Ja, bet vispirms ir japiesaka. Viesmile jau vairakas reizes ir gajusi garam musu galdam.

– Bet ka jus to zinat?– Es parsteigti pacelu uzacis.

– Pec smarzas es to patie?am vareju pateikt. Nepatikamas smarzas, tik saldas, dusino?as, vienkar?i tinny.....

– Galochka, nelieto smarzas pirms tik?anas ar tevi.

– Ak, ne, ludzu, neko nemainiet. Tu smarzo patie?am labi.

Tavam galdinam tuvojas viesmile, un es uzreiz saspringstu.

– Labs vakars. Vai esat gatavs pasutit?– skatijas uz vinu ar divainu, nesakoncentretu skatienu. Vienmer skatijas uz Matveju.

– Man makaronus carbonara un glazi balta sausa vina," es dikteju pasutijumu ka pazistamu mantru.

– Un jus?– vina uzvirza uzacis, skatoties uz Matveju.

– Nu, ta ka jus man neesat iedevu?i edienkarti Braila raksta, es diez vai varu pasutit.

– Ak, atvainojiet, mums nav edienkartes Braila raksta.

– Protams, ?i pasaule ir radita tikai veseliem cilvekiem, ta nav jusu vaina.

– Es varu jums piedavat kaut ko atbilsto?i jusu velmem," viesmiles balss kluva smaga, un acis kluva miglainas.

– Piedavajiet man kaut ko ar galu un darzeniem.

– Varbut maigi tela galas medaljoni ar sautetiem darzeniem?

– Tikai tad, ja tela gala ir patie?am miksta.

– Miksts.

– Atnes to.

– Ko dzert? Glazi vina, varbut viskiju?– vina pamanami noliecas pret vinu un nekautrejas izpetit vina kermeni.

– Akls dzerajs ir brini?kigs skats. Glazi udens, ludzu.

Es redzu, ka viesmile cen?as pieverst Metju uzmanibu, bet tas ir loti gruti. Vina atkarto pasutijumu, nemitigi pieskaroties matiem un pielagojot savus isos svarkus, man par atvieglojumu vina driz vien aiziet.

– Alina, tu vel esi ?eit?

– Ja.

– Vina ir jauna un stulba, neuztraucieties par vinu.

– Ja tu butu redzejis vinas svarkus, tu saprastu," es nopriecajos.

Vin? izple? rokas.

– Problema ir ta, ka mani neinterese visi ?ie sievi?kigie triki – isi svarki, dekolte un tamlidzigi. Tagad mani piesaista citas lietas…

– Vai es varu pajautat, kas jus pie manis piesaistija?

– Tie?i ta? Vai jus to vienmer jautajat pirmaja tik?anas reize?

– Bet jus tacu apsolijat but atklats… – Es gribu vinu piekert glaimojo?iem vai standarta pik?kere?anas trikiem.

– Man patika tava balss un tava smarza, vieglais uztraukums, kas naca no tevis, tu neesi no tam iedomigajam, augstpratigajam meitenem.

– Tas ir skaidrs.

– Es neizjutu no jums nekadu zelumu, jus izturejaties pret mani ka pret normalu cilveku, kur? vienkar?i neredz sudus. Jus neaizkerat man rokas, nesedinajat mani kresla, nesedinajat mani ar elkoniem pie durvim, it ka es butu pilnigs idiots. Es ari sajutu dzirksteli, kaut ko tadu, kas liek tev atkal kadu redzet.....

Vina atzi?anas liek man justies karsti, tas ir daudz labak neka standarta frazes, piemeram, "Tev ir skaistas acis".

– Es jutos tapat.

– Tas ir… for?i…

– Ja, es domaju… Pagaidam tas mani biede.

– Vai jums tas gadas biezi?

– Ne, isti ne. Es neko tadu neatceros… Man jau sen nav bijis… virie?a....

– Tu esi vienkar?s, vai ne?– vina seja iegust rotaligu izteiksmi.

– Freak, jus domajat?– Es pienemu speles noteikumus.

– Kaut kas lidzigs – neglits, resns, zinkarigs, kadi vel briesmigi epiteti tiek doti sievietem?

– Ja, man ir kupris, 45. izmera pedas, reti sarkani mati ar plikpauriem plankumiem, greizi dzelteni zobi… – Es tagad nevaru apstaties.

– Nevajag turpinat, jo es uzbudinos, tie?i ta, ka man tas patik.

– Bastards… – Es nespeju savaldit smieklus un ieskreju duriena.

– Nu, kas ir noticis? Neredzigi cilveki nav iedomigi. Man neinterese sievietes izskats, un man ir vienalga par savu izskatu.....

– Vai tapec tu izskaties ka grieku dievs?

– Tas ir luksusa parpalikums, es agrak trenejos. Tagad es uzturu formu, lai mugura nenokristu.

– Ko jus domajat par ?iem kra?najiem matiem?

– Tas ir vienkar?i. Gariem matiem nav nepiecie?ama frizura, vienkar?i nomazgajiet matus vai, ja tie ir netiri, sakemmejiet poniju.

– Tu saboja manu pirmo iespaidu!

– Tu izdariji to pa?u, sirmgalve rudmataina!

Laiks paiet atri, un mums atnes edienu.

– Tagad pastasti, kur ir ediens," Matvejs jauta ar skolena skatienu klase.

– Tevis priek?a ir ?kivis. Salvete ir labaja puse, uz tas ir nazis. Dak?a ir ?kivja kreisaja puse. Glaze udens uz divam stundam.

Jus viegli pieskaraties glazei ar savu viku, un gaisu piepilda melodisks cink?kis.

– Tu esi ideala sieviete.

– Pat ar kupru un 45. izmera kaju?

– Tas ir tavs azarts.

– Vai velaties, lai es sagriezu galu?

– Es jau teicu, ka ta ir perfekta…

Es panemu vina ?kivi un sagriezu galu kumosinos, ko varu erti iebazt mute, tad atgriezu ?kivi sava vieta.

– Paldies…" Vina vaigus klaj spilgts sartums.

– Tu sartosi.

– Paldies, ka atgadinajat man par ?o mulkigo lietu mana kermeni. Mani vienkar?i mazliet uzbudinaja tavas diskretas rupes.

– Jusu atklatiba ir loti atklata.

– Es tevi bridinaju.