Edgars Auziņš "Pēdējās trīs dienas"

Tānija Sadovņikova neko tādu no savas mammas negaidīja! Viņi kopā ieradās respektablajā kūrortā Karlovi Vari, un tur vecmāmiņa iemīlējās kā meitene. Jūlija Nikolajevna iepazinās ar Miroslavu Krasu, kad bija vēl jauna, bet tad ārzemnieks noslēpumaini pazuda, lai parādītos pēc daudziem gadiem. Ak, cik skaisti viņš uzmācās! Viņš aizveda savu mīļoto vispirms jūras kruīzā, bet pēc tam uz mājīgu salu Karību jūrā. Tikai Taņa neticēja pasaku mīlestībai un lūdza savu patēvu, Jūlijas Nikolajevnas bijušo vīru pulkvedi Hodaseviču, pārbaudīt Miroslavu pa saviem kanāliem. Viņš noskaidroja: Krass bija iesaistīts pārdrošās muzeju aplaupīšanā, un tas nebūt nav viss viņa "pierakstā". Ar ko Miroslavs bija nodarbojies šoreiz un kāpēc viņam bija vajadzīga Tanjas māte? Baidoties to uzzināt no kriminālajām ziņām, Sadovņikova steigšus lido uz Karību.....

date_range Год издания :

foundation Издательство :Автор

person Автор :

workspaces ISBN :

child_care Возрастное ограничение : 16

update Дата обновления : 20.04.2024


Un uz nodeveja lupam uzplaukst uzvaro?s smaids.

?eit beidzot saruna iesaistas priek?nieks Krumlija kungs. Vin? skatas Stasam acis un sausi saka:

– Vai jus, sasodits, macijaties instituta reklamas vesturi?

– Ko vin? teica?.. – asistente neizpratne skatas uz Tatjanu.

“?kiet, ka nav iespejams izdrukat,” iesmejas Sadovnikova.

Un lielais virs pacel balsi. Vin? runa angliski – Tanja ar prieku tulko savai asistentei:

– Tu biji iekartots, zen! Ja jums butu kaut dala smadzenu, jus to butu uzmineju?i! Kas tu tads esi, ja? Kuru tu nokaitinaji?..

Stasa seja ir apjukuma saburzita.

Ari Krumlija kunga svita ir neizpratne – cilveki skatas viens uz otru, kaut ko cukst viens otram.

Un Tanja atklati priecajas.

Dazkart var but noderigi iepazit sava priek?nieka rado?o mantojumu. Tas pats legendarais Krumlija kungs, kur? reklama nodarbojas kop? septinpadsmit gadu vecuma. Es saku Dienvidafrika, nezinama uznemuma. Es tur atnacu ka puika no ielas, bez izglitibas, bez pieredzes. Tomer vin? uzdro?inajas nekaunigi pateikt saviem priek?niekiem: "Viss, ko jus darat, ir pilnigs haoss!"

Izradijas, ka vini nav stulbi cilveki. Ieteikts:

– Dari to labak.

Tad – pirms trisdesmit pieciem gadiem – Krumlija kungs naca klaja ar reklamas koncepciju. Ne cipsiem, bet burgeriem. Bet viss parejais ir pilnigi tas pats. Parks. Ekstras, kas bezjedzigi sparda kokus. Galvenais varonis sacelas pret maldino?u okupaciju. Vina piezimes. Pat sauklis: "Labakais, ko cilveks ir izgudrojis!"

Dienvidafrika pagaju?a gadsimta astondesmito gadu sakuma ?i reklama dardeja. Es nokluvu Kannu kinofestivala un ieguvu balvu. Tacu zimols neienaca ne Eiropa, ne Amerika, tapec toreiz jauna Krumlija kunga atklajums neieguva pasaules popularitati. Tomer personigi tas vinam palidzeja izveidot strauju karjeru.

Tikai Stass par to neko nezinaja.

Tanya, protams, sabojaja ari vinas dzivi. Pat ja vina pati prezentacija nepiedalijas, pec ?ada fiasko vina vairs nebus Maskavas biroja rado?a direktore. Ja tu pats neaiziesi prom, vini tevi izraidis.

Nekas. Tas bija ta verts. Un galvaspilseta ir pilna ar reklamas agenturam, kuras priecasies, ja vina stradas. Turklat daudzi cilveki zinaPar ko vina ierameja zvaigznu zenu Stanislavu.

Vina karjera tagad noteikti ir zaudeta uz visiem laikiem.

Un vina tiks cauri.

4 nodala

Spanija. Alpujarros kalni

Autobusu vadi?ana nav dzejnieka sapnis. Bet ko darit, ja valsti ir krize, un sieva ir ka varna? Jo vecaks vin? klust, jo biezak vin? pieprasa dargakmenus, spidigus akmenus. Un vin? ir vinamilestiba Es nevareju atteikt.

Alga tomer bija laba. Mar?ruts ir skaists, no kalnu ciemata Trevellez lidz Capileira un talak uz Granadu. Aizas, kalni, caururbjo?s gaiss, celmalas snaudo?ie makoni. Cel? ir bistams (pagaju?aja gada cetri cilveki no vinu ciema savas automa?inas ietriecas nave), tacu, lai ari vin? brauca ar neveiklu autobusu, vin? ne reizi nebija cietis avarija. Esmu jau izpetijis katru sava cela pagriezienu, bedri un mazako likumu. Pat – augstakais ?iks – apbraucot pretimbrauco?o, vin? precizi brauca pa celmalas malu, nemetot bezdibeni nevienu akmeni.

Kapileira, no kurienes vin? bija, visi sapratigie cilveki izvelejas braukt ar vina autobusu. Varbut ne loti atri, bet vienmer uzticami un atbilsto?i grafikam.

Vin? zinaja, ka kaut kur lielajas pilsetas, talas valstis konduktori palidz vaditajam mar?rutos. Kalnos viniem nav tadu parmeribu: pie ieejas ir bile?u kase, jums pa?am japienem nauda, jaizsniedz siknauda un bilete. Vietejie jau zinaja: ?oferim loti patik, kad vinam iedod naudu, tapec speciali vaca monetas. Un ja, mums bija jatiek gala ar turistiem. Vini gruz lielus rekinus, vini nesaprot spanu valodu. Bet ir interesanti vinus skatities.

Pedejos gados daudzi cilveki ir saku?i ierasties sava pieticigaja Kapileira (560 iedzivotaju!). Hikers, bikers. Alpinisti nak?noja – no rita vini devas, lai iekarotu tris tuksto?us lielo Mulansenu, kas atrodas piecpadsmit kilometru attaluma no ciemata ar automa?inu un pec tam piecas stundas kajam. Jogi no visas pasaules apmekleja budistu centru, kas ari atradas netalu. Tapat ka visur citur, ?eit ir daudz celojo?u pensionaru. Vini staiga, elpo kalnu gaisu un vakaros izgaist par morcilu ja alus.

Un vini ar vina autobusu celo pa kaiminu ciematiem. Ipa?i biezi braucam uz Trevellezu – vieta nav ta unikalaka, standarta kalnu skatu kopums. Tacu viltigie vietejie iedzivotaji sevi pasludinaja par “dzamonas galvaspilsetu”. Centralaja laukuma ir ducis veikalu, un katra zem griestiem simtiem un simtiem kupinatu cukgalas ?kinki. To ieraugot turisti, sajusma cikst un fotografejas. Un visnepratigakie perk ?kinkus ka suveniru. ?oferis vienmer pie sevis smejas. Es iedomajos, ka butu, ja celotaji visu atliku?o celojuma laiku nesatu ap cukas kaju. Un tad pieprasiet, lai vinus kopa ar vinu ielaiz lidma?ina!

Bet, lai gan vin? smejas par turistiem, vin? pret viniem, apgadniekiem, izturejas laipni. Vini var but trok?naini, tacu vini nes naudu visam ciematam. Vini dod iemeslu pardomam. Ir ko pierakstit sava emuara – vin?, tapat ka visi musdienu cilveki, rakstija: “Kapec krievi vienmer sudzas, ka uz kalnu celiem viniem slikti, bet pa celam vienmer dzer alu? Vai ari: «Amerikanu riciba nav nekadas logikas – vini valka T-kreklus, kas reklame biologisko partiku, bet visu laiku ed hamburgerus.

Un dazreiz mes saskaramies ar perfektiem originaliem. Piemeram, ka ?odien.

Sava dzimtaja Kapileira vin? autobusa iekapa viens. Vecaks virietis, pieklajigs, gar?, pec izskata eiropeisks. Laba spanu valoda paprasiju bileti uz Trevellezu un iedevu divus eiro. (?oferis noskaitija trisdesmit astonus santimus.) Spanis? Ne, runa var but mazaka, bet ir akcents. anglis? Diez, loti tum?s. serbu, bulgaru? Neizskatas pec ta. Parak rezervets kadam no Austrumeiropas.

Acimredzot ne vietejais, bet reibino?ajiem skatiem aiz loga ir nulle uzmaniba, lai gan parasti cilveki skraida pa kajiti, meklejot izdevigu rakursu. Un ?kiet, ka ?im pat nav kameras.

Vin? sez viss savas domas, ar skabu skatienu. Divainais celotajs atdzivojas vienigo reizi. Kad Bubilona, nakamaja ciema pec Kapileiras, Sancezu gimene, mate un meita, iekapa autobusa. Abi, par laimi, ir jau pusdienlaiks, ir pretimnako?i, skali, gerbu?ies, ka vienmer, melnos, rudos matus vej? izplapaju?i.

– Milok, tu ?odien kaveji veselu minuti! – jaunakais bildigi sveicinaja ?oferi.

– Atrak, mans dargais, mes kavejamies.! – vecakais noraizejies sacija.

Lai gan vin? daudzkart kaiminieni ieteicis: ja gribi tikt laicigi uz darbu (abas stradaja par oficiantiem Trevelle), dodies ar autobusu pusstundu atrak.

Damas samaksaja par brauk?anas maksu, izstaigaja visu salonu un izgulejas uz piecvietiga aizmugureja sedekla (matei bija koka tupeles, bet ?oferis vinai nekadus komentarus nesniedza: vina joprojam bija nelabojama).

Un divainais turists pagriezas no savas tre?as rindas un skatijas uz sievietem.

– Ola! – vecakais vinam koketi uzsmaidija.

Sancess jaunakais (vina uzskatija sevi joprojam par skaistu) augstpratigi ?naca:

– Ko tu velies, vectetin?

"Atvainojiet, damas," virietis nozelojo?i atbildeja.

Tomer vin? turpinaja degt cauri matei un meitai ar verigu skatienu.

"Kas vinam par viniem rup?" – ?oferis uzdeva jautajumu.

Un pek?ni es dzirdeju celotaju loti skaidri sakam:

– Eureka! Vini vienmer izskatijas lidzigi! Kas tad – kas tagad. Tagad gan abas vecenes…

– Kura vel te ir veca sieviete? – mamma sarauca pieri.

Divainais sve?inieks neatbildeja. Vin? pagrieza muguru sievietem. Vina seja klejoja priecigs, nedaudz traks smaids.

Un ?oferis domaja: "Tomer mana mar?ruta paradas divaini cilveki…"

5 nodala

Karibu salas. Gledisa Heila

Daudzi cilveki domaja, ka vina ir divaina, bet Gledisa ne par vienu nerupejas. Es domaju, ka tad, kad nabags uzvedas divaini, vinu sauc par mulki. Un tadus bagatus cilvekus ka vina sauc par tendencu noteicejiem. Savdabibas – ja, protams, tas tiek pasniegtas pareizi – klust par lielisku PR iemeslu.

Mes meginajam, piemeram, pasmieties par vinas maju. Tapat ka savrupmajas vieta (ka jau vairak neka bagatai sievietei pienakas) vina nopirka gandriz drupas. Vecais forts. Un vina iedeva presei paris kartis no labveliga lenka: viena virs juras krasta augstpratigi sligst sargtornis. Otraja ir cietok?na muris ar plivojo?u karogu.

Un, ludzu, vini loti atri saka vinu atdarinat. Veidojiet partaisijumu seno fortu veida, smiekli! Bet vai pat vistalantigakais arhitekts spej atveidot seno gadsimtu arhitekturu? Turklat musdienu buvmateriali, pat maksligi novecoju?i, nebut nav tas pats, kas senie akmeni.

Un kad jus noligat memu sulaini? Vini ne tikai izsmeja vinus, bet ari sacela saucienu: Gledisa izmanto invalidus! Bet kadu dienu vina un vinas uzticigais kalps iekluva avarija, automa?ina aizdegas un durvis iestrega. Jebkur?normali kalpi ?ada situacija krit stulba panika. Bet vinas sulainis saglabaja prata klatbutni, izsita logus un vilka saimnieci mala, pirms automa?ina uzspraga. Tagad ari tauta ir greizsirdiga, cen?oties aizvilinat savu lojalo vasali.

"Glaidis. Tu esi parak speciga, tas neliek tev izskatities labi,” vinai parmeta biju?ais virs.

Bet, ja vina butu bijusi vaja, vai vina butu spejusi klut par to, kas vina ir? Bez vecaku mantojuma, bez jebkada atbalsta klut par vienu no cilvekiem? Vinas pirmais darbs bija murgs! – pardod karstas desas uz ielas. Un tagad vina ir liela uznemuma ipa?niece. Zurnalisti labprat tic skaistai pasakai: vini saka, ka sakuma vina tirgojas mobila telti. Es iekraju naudu – noligu paligus, nopirku vel paris mazumtirdzniecibas vietas. Un soli pa solim, soli pa solim – lidz saviem pa?reizejiem miljoniem.

Ne gluzi taisniba, protams. Lai gan vina vienmer stradaja ka versis, bez izejas, pirmo reizi uz manikiru vina devas, kad vinai bija trisdesmit.

Bet no godigas “pirkt un pardot” lidz istai bagatibai, diemzel, ir milziga plaisa.

Un vina, Gledisa, to izdomaja – pati! – ka to parvaret.

Vina ne tikai izstradaja un istenoja planu. Es biju daudz lepns par to, ka man izdevas saglabat un palielinat savu bagatibu. Un mani nepiekera.

Un tagad, savos cetrdesmit gados, vina tie?am vareja atlauties visu. Gerbies pie labakajiem modes dizaineriem, nodarbojies ar fitnesu ar personigo instruktoru. Pirku tikai loti dargus dabigus produktus. Vina celoja pa pasauli, paradijas pasaule ar iespaidigiem, muskulotiem zeniem. Turklat tie ir ipa?a lepnuma avots! – vini vinu nemaz neuztvera ka vecu sievieti. Vina ne tikai rupigi rupejas par sevi, bet ari centas palikt jauna dvesele. Vina vareja dejot visu nakti, uzkapa Kilimandzaro un pastavigi maksaja naudas sodus par atruma parsnieg?anu.

Bet vina nevienu neielaida sava slepenaja pasaule. Es runaju arviniem tikai privati. Es skatijosdaudz – dienasgaisma un gai?a kresla, agra rita un maksliga apgaismojuma. Vina uzskatija, ka visam parejam pasaule ir savi trukumi. Dazi no vinas dargumiem ir ideali.

Vai tie labi izskatitos pat visgreznakas, bet standarta jaunas savrupmajas apkartne? Ta ir pavisam cita lieta sena cietok?na sienas, kas ir daudz redzejis.

Tomer dazkart vinu parnema bailes: ka atradisies kads vel gudraks un sapratigaks par vinu pa?u. Un vin? vares atrast vinas noslepuma atslegu. Un sliktakais bus, jaTedvoe – satiksies ilggadejs, islaicigs milakais (aka lidzdalibnieks) un laulibas virs. Uz se?u miljardu planetas iespejamiba, protams, ir zema. Bet dazreiz pasaule notiek pat trakakie negadijumi.

Nu. Vinai atliek vien ceret, ka vinai veiksies.

6 nodala

Maskava. Tana Sadovnikova

Ak, kapec ?kiet tik sarezgiti?

Jebkur? psihologs iemacis, ka nevajag dusmoties par virie?iem. Vini nav ta verti! Milestibas vil?anas bez zelastibas jaizdzen no sirds, un garigos spekus nevajadzetu teret melanholijai. Un vispar: ir viena dziviba, ir daudz virie?u.

Tacu, lai ari cik Tatjana sevi iedvesmoja pozitivam domam, ta izvertas ka dieta. Jus zinat, ka nevarat est konfektes, bet jus to edat tik un ta. Vispirms viens, tad otrs… Te vina ari saprata, ka nav par ko skumt, Stass ir nieks un nodevejs. Bet vina neko nevareja darit ar sevi. Vai ari jusu biologiskaja pulksteni jau ir ieslegts modinatajs? Tas apdullino?i zvanija katru reizi, kad kads cits fansnekluva virs un tevs?

?kir?anas no Stasa, iespejams, bija grutaka neka visas vinas ?kir?anas. Vin? bija (pareizak sakot, ?kita) parak ideals. Vina parak patiesi ticeja vina pielugsmei, ka bus laimiga ar vinu. Vienmer…

Ja tikai darbs varetu noverst uzmanibu!

Tomer Tatjana reklamas agenturu pameta pec pa?as vele?anas, tulit pec skandala ar globalo prezentaciju. Protams, bija piedavajumi jaunam darbam. Bet, diemzel, tie nepavisam nav lidzigi tiem, kad jus uzreiz piekritat, jau nakamaja diena jus satiekat savu personigo sekretari un iekartojat biroju. Lidz ?im vinu sauca uz mazakam reklamas kompanijam, ar visparastakajam algam. Ne, es to neieteiktu vienam no labakajiem specialistiem valsti! – vada lielas Rietumu agenturas Krievijas filiali. Vai ari uzaiciniet vinu uz Nujorku, lai pievienotos Tonija Greindzera komandai. Vai vismaz kardinat jus ar bonusiem, piemeram, automa?ina ar personigo vaditaju.

Tomer vai nu ir reklamas krize, vai ari vina, Tatjana Sadovnikova, noveco un izkrit no attela. Kas ari nav iemesls priekam.

?oreiz nedereja pat ilgi parbauditais lidzeklis, lai atbrivotos no bluza – brauciens pie laba kosmetologa. Tanja teica meistaram: tagad, vini saka, darba ir pauze, es varu pilniba parupeties par sevi. Un kosmetologe atbildeja ar dusmigu runu. Jusu ada izbale, turgors samazinas un grumbu dzilums palielinas. Ir pienacis laiks nopietnam aparaturas proceduram, nemaz nerunajot par to, ka jainjice hialuronskabe ar Botox.

Katastrofa visas frontes.

Ka, nez, citiem pensionariem izdodas – vientulos dzivoklos, ar santima pensiju, ar daudzam slimibam – saglabat optimismu? Nemiet, piemeram, vinas mati Juliju Nikolajevnu. Vina, protams, vel nav gluzi vecmamina, tacu vinas grumbas nevar salidzinat ar Tanju. Botokss acimredzot mammai nepalidzes, tikai plastiska kirurgija. Vina ari ilgu laiku nav meginajusi sakartot savu personigo dzivi. Paris reizes menesi vin? stridas ar savu biju?o viru, lai tonizetu – ta ir visa vina komunikacija ar stipra dzimuma parstavjiem. Pensija nav nopietna (tomer lepojas un naudu meitai nenem). Atkal mammai ir milzigs medicinisko diagnozu saraksts. Tanja, kad Julija Nikolajevna vinai sudzejas, ipa?i neklausijas, bet ?kiet, ka vinas matei ir gastrits, kolits, cistits, nemaz nerunajot par asinsspiedienu, sapo?am kajam un migrenam.

Tomer vinas balss vienmer ir jautra. Vina ir gatava palidzet ari pirmaja zvana. Vienkar?i piemini, ka tev pietrukst pankuku vai jamazga logi dzivokli, un vin? acumirkli piesteigs.

Tomer Sadovnikova jaunaka (ta ir bijusi paraza kop? vinas studentu laikiem) nekad neielaida mati sava personigaja dzive. Vienu dienu tu prasi pankukas, citu reizi zupu, un tagad tava mamma katru vakaru tusinas tava dzivokli, bezgaligi niezdama par pareizu uzturu, parkartojot mebeles pec saviem ieskatiem. Un pats galvenais, tas iemaca, ar ko satikties, kur stradat, kad dzemdet bernus un ka dzivot kopuma.

Butu labak, ja vina savu energiju novirzitu citos virzienos. Vina apmekle arstus, sazinas ar savam karstajam draudzenem. Vai ari vin? nododas savai iecienitakajai spelei: cinas ar netaisnibu, lauzas cauri birokratijai.

Julija Nikolajevna regulari zinoja savai meitai par lielajam uzvaram. Tad vina pec kaiminu maminu luguma parupejas, lai pie ieejas tiktu izbuveta uzbrauktuve bernu ratiniem. Tikai ar vinas pulem maja tiek veikti lieli remontdarbi – nomainot liftus un logus.

Ari ?odien sajusminata un prieciga zvanija mamma. Pat muzigais jautajums: "Vai jus beidzot neplanojat preceties?" – es nejautaju. Vina uzreiz saka lielities:

– Vai varat iedomaties, es beidzot tos pabeidzu!

– Kam? – Tatjana nepratigi jautaja.

Vina guleja uz divana – gramata izradijas garlaiciga, televizors, ka vienmer, bija stulbs. Es negribeju dzert vienai. Pat ja manas mates varondarbi nav interesantaka tema, tomer vismaz manas mates balss ir mila.

– Vienaldzigo birokrati! – Julija Nikolajevna apmierinata balsi zinoja. – Kam gan es neesmu rakstijis! Veselibas ministrijai, Maskavas Veselibas departamentam. Vairakas reizes tikos ar klinikas galveno arstu. Es sazinajos ar labdaribas organizacijam. Nu, beidzot, taisniba ir uzvarejusi,” vina ietureja dramatisku pauzi.

– Vai esat iecelts par veselibas ministru? – Tanja iesmejas.

– Ak, meitin, tev tomer vajadzetu pasmieties par savu mati! – Julija Nikolajevna pamaja. Un svinigi, it ka pazinotu par Oskara nominaciju, vina pabeidza: "Musu rajona klinika vini uzstadija gastroskopu!"

?aja bridi Sadovnikova saka skali smieties.

Un mate aizvainoti teica:

– Neka smiekliga. ?ada limena iekartas parasti ir pieejamas tikai nopietnas slimnicas. Un man ar to nepietika rajona klinikai, man ari izdevas iegut vismodernako. "Olimps". Redzes lauks tiek papla?inats lidz simt divdesmit procentiem.

– Ja, tas ir stiprs. – Tatjana centas klut nopietna. Bet es nevareju nepajautat: "Bet ko tas jums dod?"

– Ka var nesaprast?! – Julija Nikolajevna karsti runaja. – Iepriek? bija jadodas uz diagnostikas centru uz gastroskopiju. Vispirms registrejieties, pec tam pagaidiet lidz diviem mene?iem! Un dazreiz diagnoze ir jauzliek nekavejoties! Turklat noklu?ana taja aiznem cetras pieturas ar metro, bet pec tam vel tris ar autobusu. Tas ir gruti daudziem pensionariem.

Все книги на сайте предоставены для ознакомления и защищены авторским правом