II – Aizsargkondicione?anas celoni:
– augsta trauksme,
– zems maci?anas motivacijas limenis,
– specifiska logopediska problema,
– attistibas apstakli (komunikacija gimene).
Problema: Zems smalkas motorikas limenis.
Iespejamie iemesli ir objektivs kondicionejums:
– specifiskas neirologiskas problemas,
– kreilis,
– Psihofiziskais infantilisms.
Problema: zems garigas aktivitates limenis un zema veiktspeja.
Iespejamie celoni:
I – objektivi noteikti celoni:
– nervu sistemas ipatnibas (inerts vai vaj? nervu sistemas veids),
nervu sistemas astenizacija objektivu iemeslu del (genetiski vai ontogenetiski, dzives un aktivitates apstakli, specifiski notikumi), t
– fizisks vajums slimibas del,
II – Aizsargkondicione?anas celoni:
– augsta personibas vai skolas trauksme,
– komunikacijas traucejumi skola,
Gimenes audzina?anas stils (piemeram, parmeriga aizsardziba)
– gimenes iek?ejo attiecibu negativais fons.
Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem un skolotajiem (agresija).
Iespejamie celoni:
– agresivitate ka berna personibas veidota iezime (tas var but gimenes attieksmes, pusaudzu grupas ipatnibu sekas, klinisko problemu atspogulojums – smadzenu mazspeja),
– aizsardzibas rakstura agresivitate ka trauksmes izpausme, nenoteiktiba berna pienem?ana,
– agresija ka sekas nespejai sazinaties gan dzives apstaklu del, gan ka autisma izpausme,
Agresivitate ka nestandarta berna noraidi?anas atspogulojums.
Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem (izsta?anas, izvairi?anas no kontaktiem).
Iespejamie celoni:
– objektivi nosacitas komunikacijas iezimes, kas saistitas ar attistibas iezimem (intelektualisms, autisms),
– aizsargajo?a psihologiska rakstura iezimes, kas saistitas ar augstu trauksmi (orientacija, lai izvairitos no neveiksmes),
– izolacija, ko izraisa zems socialpedagogiska rakstura sazinas limenis.
Problema: negativisma demonstrativitate.
Iespejamie celoni:
– atbilsto?u formu trukums, lai apzinatos nepiecie?amibu pec uzmanibas un atzi?anas (gimenes audzina?anas stils),
– neatpazita apdavinatiba, nestandarta berns,
– augsta personiga trauksme,
– Pusaudzu neatkaribas demonstre?ana.
Problema: parmeriga atbilstiba, demonstrativa lojalitate.
Iespejamie celoni:
– augsta personiga trauksme (kompensacija par gimenes problemam),
– emocionals personisks infantilisms (parmeriga aizsardziba, smadzenu mazspeja).
Problema: motora izjauk?ana, zems kontroles limenis par savu uzvedibu un emocionalajam reakcijam.
Iespejamie celoni:
– nervu sistemas ipatnibas, augsta apdavinatiba,
– aizsargajo?a rakstura uzvedibas ipatnibas uz komunikacijas traucejumu fona,
–Palutinat.
Problema: berna depresija un astenija.
Iespejamie celoni:
– zema energija, nogurums, nervu sistemas ipatnibas (ka provocejo?s faktors),
– aizsardzibas psihologiska rakstura depresiva uzvediba: trauksme, uzmanibas trukums, intereses zudums par maci?anos,
– visparejs psihofiziologiska rakstura darbibu lenums.
Problema: disku izjauk?ana.
Iespejamie celoni:
– berna psihologijas patologiskie traucejumi,
– dzives ipatnibas (gimene),
Aizsardzibas raksturs: negativa demonstracija – komunikacija ar nozimigiem pieaugu?ajiem un vienaudziem.
Problema: neirotiski simptomi (pasivitate, runas traucejumi, obsesivas kustibas, sapes, enureze).
Iespejamie celoni:
– iepriek? pastavo?u parkapumu izpausmes,
Augsta trauksme ka nopietnu traucejumu izpausme attiecibas ar nozimigiem pieaugu?ajiem,
Augsta trauksme ka personibas iezime.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Nepareiza pielago?anas skola un riska faktori
Bernu nepareiza pielago?anas tiek uztverta ka gruti izglitojama – berna preto?anas merktiecigai pedagogiskajai ietekmei, ko izraisa dazadi iemesli:
– nepareizi aprekini par audzina?anu;
– rakstura un temperamenta iezimes;
– personiskas ipa?ibas.
Disadaptacija var but patogena (psihogena), psihosociala vai sociala.
Patogeno nepareizu pielago?anos izraisa garigas attistibas novirzes, neiropsihiatriskas slimibas, kuru pamata ir nervu sistemas funkcionalie un organiskie bojajumi.
Patogena nepareiza pielago?anas var but pastaviga. Pastav psihogena nepareiza pielago?anas, ko var izraisit nelabveliga sociala, skolas, gimenes situacija (slikti ieradumi, enureze utt.)
Psihosociala nepareiza pielago?anas ir saistita ar berna dzimumu, vecumu un individualajam psihologiskajam ipa?ibam, kas nosaka vina nestandarta raksturu un prasa individualu pieeju bernu izglitibas iestades apstaklos.
Pastavigas psihosocialas nepareizibas formas
– rakstura akcente?ana,
– emocionalas-gribas un motivacijas-kognitivas sferas iezimes,
Uzlabota berna attistiba, kas padara bernu "neertu" studentiem.
Nestabilas psihosocialas nepareizas pielago?anas formas:
– berna attistibas krizes periodi,
– psihiskie stavokli, ko izraisa psihotraumatiski apstakli (vecaku ?kir?anas, konflikts, iemile?anas).
Sociala nepareiza pielago?anas izpauzas moralo normu parkapumos, antisocialas uzvedibas formas un vertibu orientaciju deformacija. Ir divi posmi: pedagogiska nolaidiba un sociala nolaidiba.
Socialo nepareizu pielago?anos raksturo ?adas pazimes:
– komunikacijas prasmju trukums,
– nepietiekams pa?novertejums sakaru sistema,
– augsti standarti citiem,
– emocionala nelidzsvarotiba,
– Attieksme, kas trauce komunicet,
– trauksme un bailes no komunikacijas,
– Izoletiba.
Papildus jedzienam "disadaptacija" pastav resocializacijas jedziens – organizets socialpedagogisks process, lai atjaunotu socialo statusu, zaudetas vai neformetas socialas prasmes un orientacijas, ieklaujot jaunas pozitivi orientetas attiecibas.
Gan gimene, gan skola var but nepareizas pielago?anas faktori.
Skola veic dazadas funkcijas: maca; Paaugstinat; socializejas (spontani, merktiecigi). Kad berns ienak skola, vin? iegust jaunus faktorus, kas ietekme berna attieksmi pret sevi, skolu, berna statusu klase un majas. Vina prata paradas ne tikai vards, bet ari uzvards, segvards, figura un motoriskas prasmes iegust jaunas nozimes. Motivacijas un vajadzibu sfera tiek parstruktureta, svarigu vietu taja ienem prasiba pec pieaugu?o un vienaudzu atzi?anas, un paradas pienakumi.
Skolotajs ir vissvarigakais pieaugu?ais bernam skolas sakuma, un tadu ipa?ibu klatbutne ka neatlaidiba, pa?kontrole, pa?ciena un labas manieres noved pie ta, ka skolotajs pienem studentu, apmierina vina prasibas un atzinibu. Ja ?is ipa?ibas netiek veidotas, berns var klut nepareizs.
Anglija veiktie petijumi liecina, ka vislielakas problemas skolenu vidu rodas skolas ar nestabiliem macibspekiem. Skolotaja ceribas tikai uz sliktam lietam no studenta noved pie pastiprinatas nepareizas adaptacijas, klasesbiedri pienem skolotaja slikto attieksmi pret noteiktu studentu. Paradas ?ads modelis: rupj? personals – rupji berni; Miesas sods ir agresija.
Skolotaja (un psihologa) uzdevums ir atrast iespejas iedro?inat vajus skolenus par vinu sasniegumiem (uzlabojumiem), berniem jasanem pozitivas emocijas no skolas, jajutas vajadzigiem, atbildigiem. Skolotaju un vecaku interese par berna maci?anos un panakumiem (nevis uzraudzibu) uzlabo akademisko sniegumu.
Komunikacijas stili starp skolotajiem un studentiem var but dazadi: autoritari, demokratiski, pielaujami. Berniem ir nepiecie?ama vadiba un vadiba, tapec autoritara (vai demokratiska) pieeja zemakajas pakapes ir labaka par pielaujamu. Vidusskola demokratiskais stils dod vislabakos rezultatus.
Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu bernos izraisa divkosigas attiecibas (draudzibu un sancensibu), velmi but tadam ka visi parejie un labaks par visiem parejiem; izteica ertas reakcijas un velmi apliecinat sevi vienaudzu vidu; (schadenfreude un greizsirdibas sajutas) noved pie ta, ka citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja studentu salidzinajums sava starpa noved pie atsve?inatibas bernu vidu, kas var izraisit sancensibu un attiecibu grutibas.
Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, kas radis lielakas grutibas komunikacija ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, ka ari problemas ar maci?anos. Berna attiecibu partrauk?ana ar citiem berniem ir garigas attistibas procesa novirzu raditajs, un ta var kalpot ka sava veida "lakmusa papirs", lai berns pielagotos eksistences apstakliem skola. Simpatijas biezak rodas apkartne (klase, pagalma, arpusskolas aktivitates), neka skolotajs un psihologs var izmantot, lai uzlabotu sarezgitu bernu attiecibas ar vienaudziem. Ir svarigi noteikt berna un pusaudza stavokli atsauces grupa, jo tas specigi ietekme skolena uzvedibu, un ir zinama bernu lielaka atbilstiba atsauces grupu attieksmei un grupu normam. Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu ir svarigs berna attiecibu aspekts skola, un ?im attiecibam biezi vien ir raksturiga ambivalence (draudziba un sancensiba), bernam ir jabut tadam pa?am ka visiem parejiem un labakajam vienlaikus. Izteiktas atbilsto?as reakcijas un velme sevi apliecinat vienaudzu vidu – tas ir iespejams berna personiga konflikta attels, kas noved pie ?adenfreudes un skaudibas jutu ra?anas: citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja salidzinajums starp studentiem viens ar otru noved pie atsve?inatibas bernu vidu un noslicina empatijas jutas.
