Edgars Auziņš "Mīlestība ir akla"

– Vai es varu turet tavu roku?– Apjukusi pajautaju.

– Protams, ka es nekeros," Matvejs pajokoja.

Es panemu vina silto, lielo plaukstu un eju nedaudz pa priek?u, radot celu. Kad mes iznakam no veikala, ara ir tum?s, bet nav kluvis vesaks. Mes vinu pabarojam un dodam udeni, bet vin? joprojam izskatas noguris un miegains.

– Oskars ir noguris. Kapec mums neiet pie manis? Man ir gaisa kondicionieris…" es ierosinaju ar nelielu satraukumu.

– Tu nezini, cik loti es to velos… Un es labprat to daritu, pat ja tev nebutu gaisa kondicioniera…" Vina balss aizkavejas, maigi sakot, neerti.– Bet es baidos, ka jauna vieta butu loti dezorienteta. Viena lieta ir iet uz kafejnicu, bet cita – uz sve?u dzivokli.

– Ir gandriz desmit nakti, bet tavs bralis nav piezvanijis.

– Tapec vin? ir sap… Tu zini…" Vin? panem manu roku un megina "paskatities" mana virziena.– Vai es varu tevi uzaicinat majas?

– Pameginiet…

Vin? pievelk mani pie sevis un ilgi, dzili skupsta, vina pirksti pieskaras man mugurai zem t-krekla. No vina pieskariena man uzmetas zosada.

– Ka ir ar to?

– Izsauciet taksometru.

Es pasaku Matvejam adresi, kur mes tagad atrodamies, un vin? izsauc taksometru. Pec briza nonakam majiga, mazstavu dzivoklu kompleksa. Izkapjam no ma?inas, un Oskars ved Matveju pie pareizas ieejas, es viniem sekoju.

– Ei, brali! Tikko gatavojos zvanit," dzirdu no aug?as.

Palukojos uz aug?u un ieraugu uz otra stava balkona virie?a siluetu, ko iezime gaisma no dzivokla.

– Tu drans, Mac! Es to atcere?os! Mes ar Oskaru klistam pa pilsetu ka klainotaji… – Matvejs paaugstina balsi, bet ir dzirdams, ka tas ir joks.

– Redzu, ka tu neesi viens… – saka puisis.– Naciet aug?a!

– Paldies! Atlauja pie?kirta!– Matvejs nopriecajas.

Mes uzkapjam pirmaja stava, un ir skaidrs, ka Matvejs zina katru sturi, katru soli. Dzivokla sledzene sasledzas, un uz sliek?na paradas Matveja kopija, tikai jaunaka, klata tetovejumiem un terpusies tikai ?ortos.

– Labs vakars…

5. NODALA. ?I NAKTS…

– Atceraties klasiku?

– Vakars budina, aizri?anas. Vai ta ir labak?– Zens pasmaidija, plivinadams uz ieejas gridas. Matvejs it ka nejau?i ar nuju trapija bralim pa kajam.

– Brali, ko tas, kurva, dara?

– Atvainojos, ka ar to nepietiek… Laujiet man iet cauri.

Puisis atkapjas dzivokla iek?pagalma, un Matvejs ar aicino?u zestu uzaicina mani iek?a.

– Vispirms damas.

– Tu esi tik ?ausmigi pretigs, ka tev vispar izdodas dabut calus?

Niedra ar vieglu ?vik?ki trapa vinam pa galvu, Oskars nopriecajas, uzskatidams to par jautru speli.

– Ludzu, ienaciet. Vin? diemzel nekur nedosies, iznemot uz laiku.

Es vilcigi parkapju slieksni un noklustu tipiska vecpui?a dzivokli. Tas man atgadina mana brala istabu, kas izskatas ka ciganu taburete, tikko caurstaigata.

Uz gridas ir drebes, acimredzot noplestas kaisles lekme. Uz divana sez slaida meitenite ar roza matiem, slinki ko?lajusi ko?lajamo gumiju un ieskatijusies telefona. Uz mirkli vina atrauj acis no ekrana, uzspragst burbulis un nesaprotami murmina.

– Draste…

– Labs vakars, darga kundze. Vai nav pienacis laiks doties majas?– Meginot but pieklajigs, Matvejs uzruna meiteni, tacu ir redzams, ka situacija vinu kaitina.

– Ei, Mac, ko, pie velna? Es domaju, ka mes grasijamies izklaideties pie tevis…" Meitenes acis papla?inajas no sa?utuma.

– Ummm, ka tevi sauc, ejam ara… – puisis bezrupigi parunaja.

– Ko?! Vai tu neatceries manu vardu vai kaut ko tamlidzigu?

– Es nedomaju, ka atcerejos.

– Tu, pretigs suda gabals!" Meitenes seja apsarkaneja, pieskanojoties vinas matu krasai. Ar trink?kigam kustibam, stostidamas no alus, vina pacela no gridas savas mantas.

– Atdod man manu T-kreklu.

– Tu, sudi!– Madame nav vardu izveles.

Vina novelk T-kreklu, atstajot vinu bez biksem, un met to Makaram seja.

– Dusinies ar to, pakalknabitis!

Meitene uzvelk kreklinu, ievelk kajas ?ortos, pacel no gridas somu un kedas un dodas pie durvim.

– Vai jus nevaretu vismaz izsaukt taksometru?

– Jau…

Meitene sa?utusi nopu?as un pagriezas pret Makaru, atverot durvju slieksni.

– Es gribetu, lai tu nomirtu no AIDS, tu, pakalkaja!

– Ja vien tu man to nedavinaji! Izkap no ?ejienes.

– Kuce…

Vina no visa speka aizlauz durvis, atstajot viesistaba klusu ainu. Mes ar Matveju stavam ar atplestam mutem, nespedami komentet redzeto.

– Ko jus izlolojat? Vina ir tikai vienreizeja. Vinam vajadzetu but pateicigam, ka vin? samaksaja par taksometru.

– Jus domajat, ka es ?eit esmu briesmigs?

– Brali, tu esi tik salds un miksts ka suds. Tikulem tas nepatik.

– Paldies Dievam, ka man nepatik cali, mani neinterese cali.

– Tas ir loti jocigs veids, ka to pateikt. Protams, jus velaties tikai eliti. Makars pagriezas pret mani ar jautajo?u skatienu.

– Kas tu esi? Jogas skolotajs? Tango treneris? Somelje? Balerina?

– Palenini tempu, citadi nakti pavadisi uz ielas," Matvejs pacela balsi, liekot man justies neerti.

Makar salocija rokas uz krutim un nervozi par?upojas no kajas uz kajas. Es saprotu, ka vin? ir noskanots uz konfliktu.

– Mani sauc Alina, pec izglitibas esmu veterinararste, bet tagad stradaju par aukliti.

– Jus mazgajat suniem pakau?us?! Brali, es to no tevis negaidiju… Un tu nevelejies ap?lakstit musu apkopeju, tavas vainas del mums te tagad ir haoss.

Matveja seja mainas. Vina maigas sejas kluva cietas ka akmens, lupas saspiestas plana pavediena.

– Ej prom no ?ejienes, lai tevis te nebutu lidz ritam…

– Nac, brali, es jokoju. Mazgat suniem dibenus ir for?i un tamlidzigi… – bet Matvejs tikai neko neatbildeja, acis nolaidis.

– Ak, ja, labi…

Vin? uzvelk dzinsus un T-kreklu, treninbikses bez zekem un iziet pa durvim, metoties cauri spraugai:

– Jus vinu kartigi izdrazisit, vai ari vin? ir nepietiekami izstidzejis.

Matvejs aiz brala ar speku aizlauz durvis, gandriz saspiezot pirkstus, un aizver sledzeni.

– Es atvainojos par to…" virietis vainigs teica.

– Ta nav jusu vaina… Vin? izaugs, – atbildeju mili, – ejiet ?urp.

Es apnemu vinu ap vidukli un izvelku vina kreklu no biksem.

– Dievs, es baidijos, ka pec ?i priek?nesuma tu aizbrauksi.....

– Ak, ne. Es to gribeju jau kop? musu pirmas tik?anas reizes.

– Es esmu parliecinata, ka tev nekad agrak nav bijis seksa ar aklu virieti.

– Nevajag but mulkim, tu man neesi trofeja…" Mani aizskara vina vardi.

Vin? maigi skupsta mani preti, un mes nevaram partraukt skupstu. Mes turpinajam skupstities, novelkot viens no otra drebes, lidz bijam pilnigi kaili. Matvejs pacela mani zem sezamvietas un, nepartraucot skupstu, aiznesa uz savu istabu. Pek?ni atskan spradziens, un viss manu acu priek?a sadrup.... zvaigznes.

– Au?!– No sapem un parsteiguma izsaucuies. Matvejs sastinga ar parbiedetu skatienu.

– Kas tas bija?!

– Galva… Ta bija mana galva, kas trapija uz priek?gala.....

– Alina, man ir zel, Dieva del. Es atnesi?u tev ledus.

Panika vin? pazud telpa un ar mazo pirkstinu triecas pa kafijas galdinu.

– Sudi!

Oskars satraukts nopriecajas, verojot, ka vina saimnieks megina nostaties uz vienas kajas, vienlaikus satverot otru.

– Es esmu tik bezjedzigs… – Matvejs skumji nopu?as.

– Sedies uz divana. Es atnesi?u ledu.

Ielieku ledus maisinos un aptinu tos ar virtuves dvieliem, vienu kompresi dodu Matvejam, otru – sev uz pakau?a. Trieciena vieta briesmigi sap, bet virie?a kaja izskatas slikti.

– Kajas pirksts ir loti pietucis, tas varetu but luzums… Jums jadodas uz traumpunktu. Ari man.

– Man ir zel par notiku?o.

– Viss ir kartiba, neuztraucieties par to. Tik ilgi, kamer tavs pirksts ir kartiba. Uzvelc drebes, mums jaizsauc atra palidziba.

Mes neveikli uzvelkam drebes un pilniga klusuma gaidam, kad ieradisies atra palidziba. Traumu centrs ir diezgan parpildits. Mes atrodamies starp atstumtiem virie?iem ar sasitumiem un nobrazumiem. Kamer gaidam savu kartu, es pirmais partraucu klusumu un cukstu Matvejam uz auss.

– Ja tu varetu redzet, kas sez rinda kopa ar mums…?

– Tie pa?i neveiklie, kaisligie aklie seksa entuziasti?

– Ziniet, es ta nedomaju.

– Pec alkohola un sviedru smarzas varu spriest, ka mes esam seksigakie pacienti ?eit....

– Tie?i ta, – es nevaru attureties no smiekliem, neraugoties uz musu situacijas skumjumu.

– Es uztraucos par Oskaru, vinam nepatik but vienam, – es uzvelku roku vinam uz pleciem, sajutot vieglu savilnojumu.

– Viss bus labi, tagad galvenais ir tava veseliba…

– Un tava.